Neliels ieskats vēsturē.

Intensīvās satiksmes dēļ, pirmo luksoforu uzstādīja Londonā 1868.gadā, un tā gaismas regulēja policists ar sviras palīdzību pašā luksofora apakšā. Gaismas darbojās ar gāzi, un tas padarīja viņu nedrošu. Lai gan savu funkciju – regulēt satiksmi – šis jaunievedums izpildīja, pēc viena mēneša darbības notika eksplozija, kurā gāja bojā un tika ievainoti vairāki cilvēki. Kopš tā brīža ar gāzi darbināmo luksoforu uzstādīšana tika pārtraukta. Pagāja vairāk nekā 40 gadi pirms tika izgudrots un uzstādīts pirmais elektriskais luksofors.

Mūsdienu ceļu satiksme nav iedomājama bez šīs ir gaismas signalizācijas ierīces, kas ir galvenais satiksmes kārtības uzturēšanas rīks – tas regulē un atvieglo gan autobraucēju, gan gājēju satiksmi. Pastāv vairāki luksoforu veidi; lai gan visiem ir līdzīgas funkcijas, tomēr pastāv dažas nianses, kas noteikti jāiegaumē. Iepazīsties ar visbiežāk lietotajiem gaismas signāliem, kas regulē satiksmi gan Latvijā, gan citur pasaulē!

Luksofors kustībai visos atļautajos virzienos

Šis ir klasiskais trīskrāsu luksofors, kura nozīmi jāzina ikvienam. Šie satiksmes regulatori visbiežāk ir novietoti vertikāli gar ielu malām, tomēr ir plašākas brauktuves, kur tie ir uzstādīti horizontāli pāri ielai, lai braucējiem tie būtu ērtāk saskatāmi.

Kas jāzina:

• Zaļš signāls atļauj kustību; dzeltens signāls norāda, ka kustība ir jāpārtrauc. Tomēr, ja ātrums ir tik liels, ka rezultātā nāktos strauji bremzēt, tad ceļu drīkst turpināt, lai novērstu avārijas situācijas radīšanu. Pie sarkanā signāla kustība ir aizliegta.
• Dažkārt vienā krustojumā uz katru joslu attiecas cits luksofors. Kā piemēru var minēt Marijas, Merķeļa un Satekles ielu krustojumu Rīgā, braucot no Satekles ielas puses.
• Ja gaismas signāls ir papildināts ar cilvēka siluetu un/vai velosipēda simbolu, tad tas attiecas tikai uz šiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
• Nakts laikā luksofori mēdz darboties mirgojošā dzeltenās gaismas režīmā, nodrošinot brīvu braukšanu, par satiksmes regulēšanas pamatu ņemot ceļu satiksmes noteikumus un ceļa zīmes.

Luksofors kustībai noteiktos virzienos

Šāds luksofors no iepriekšminētā atšķiras ar to, ka tam ir papildus zaļās gaismas signāli ar bultām. Papildsekcija jeb zaļas bultas signāls uz melna fona (reizēm arī melna bulta uz zaļa fona) pieļauj braukšanu bultas (bultu) norādītajos virzienos. Ja bultas signāls papildsekcijā ir izslēgts, tad kustība attiecīgajā virzienā ir aizliegta, pat ja deg galvenais zaļais signāls.

Tomēr jāatceras, ka papildsekciju gadījumos priekšroka ir tiem satiksmes dalībniekiem, kuriem ir pilnais zaļais signāls. Piemēram, veicot labo pagriezienu no Muitas ielas uz Eksporta ielu Rīgā, visu laiku deg papildsekcija, kurā norādīta bulta pa labi. Šādos krustojumos pirms manevra veikšanas ir jānovērtē kopējā satiksmes situācija.

Luksofors izolētai kustībai noteiktos virzienos

Izolētas kustības tipa luksoforam visu trīs gaismas signālu nozīme ir tāda pati kā parastajam luksoforam, ar vienu atšķirīgu niansi – braukšanu drīkst turpināt tikai norādīto bultu virzienā. Bet, ja zaļās bultas signāls papildsekcijā ir izslēgts, tad braukšana attiecīgajā virzienā ir aizliegta.

Luksofors ar ilgstošu signāla degšanas periodu satiksmes regulēšanai joslā

Lai gan pie mums šāda tipa luksofori nav bieži sastopami, tomēr ir jāiegaumē to darbošanās princips, lai attiecīgā situācijā neiestātos apjukums. Ilgstošu signāla degšanas periodu darbības princips ir sekojošs:

• Sarkans “X” veida signāls aizliedz iebraukt joslā, virs kuras tas novietots;
• Zaļā lejup vērstā bulta atļauj braukt pa attiecīgo joslu;
• Dzeltenā bulta norāda, ka nekavējoties jāpārkārtojas blakus joslā bultas norādītajā virzienā.

Ilgstoša degšanas perioda luksofors ir uzstādīts Vecmīlgrāvī, pagriezienā uz Vecāķiem.

Citi luksoforu veidi

Bez mums ierastajiem luksoforiem pastāv arī cita veida satiksmes regulētāji – piemēram tādi, kas attiecas uz tramvaju un vilcienu vadītājiem, kā arī citi, retāk lietoti, veidi.

Luksofori, kas pielāgojas satiksmei

Domājams, ka liela daļa autovadītāju kaut reizi ir saskārušies ar situāciju, kad vēlā vakara stundā nākas stāvēt pilnīgi tukšā krustojumā pie sarkanās gaismas. Lai risinātu šo problēmu, Vācijas zinātnieki ir izstrādājuši luksoforus, kas pielāgojas satiksmei – tie pastāvīgi nosaka katra signāla degšanas intervālu, pamatojoties uz automobiļu daudzumu, kuru kustība tiem jāregulē, kā arī nodod informāciju tuvumā esošajiem luksoforiem, tā iegūstot “zaļo vilni”, kas nodrošina vienmērīgu satiksmes plūsmu.

Šāda satiksmes regulēšana ir izplatīta Vācijā un Šveicē, kā arī citās Eiropas valstīs, kur ir ļoti intensīva auto plūsma uz autostrādēm. Pie mums automatizēta satiksmes regulēšana ir uzstādīta Olainē un Babītē.
(Lasīt vairāk: http://m.la.lv/luksofori-ar-atruma-sensoru-paaugstinot-gajeju-drosibu-2/)

Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana

Ja citās valstīs satiksmei bīstami ir tuneļi vai šauri kalnu ceļi, tad pie mums bīstamākās satiksmes situācijas var gadīties tieši pie dzelzceļa pārbrauktuvēm. Ir svarīgi atcerēties, ka jebkurā situācijā pie pārbrauktuves ir jāpārliecinās, vai dzelzceļu ir droši šķērsot, ir jāņem vērā gaismas signalizācija, ceļa zīmes un ceļa apzīmējumi, kā arī pārbrauktuves dežuranta norādījumi un signāli. Tāpat arī svarīgi zināt, ka dzelzceļu nedrīkst šķērsot, kamēr uz tā atrodas cits satiksmes dalībnieks.
Pie dzelzceļa pārbrauktuvēm luksofori ir divkrāsu. Balts, mirgojošs signāls nozīmē, ka kustību turpināt ir atļauts, bet ir jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens. Sarkans signāls aizliedz kustību.

Gājēju pāreju un krustojumu šķērsošana

Lai nodrošinātu gājēju un velosipēdistu drošību, pie gājēju pārejām, krustojumos un pie gājēju un/vai velosipēdistu ceļiem tiek uzstādīti speciāli mirgojoši luksofori dzeltenā krāsā ar vai bez gājēja/velosipēdista simbolu. Šāds brīdinājuma signāls ir uzstādīts virs gājēju pārejas pie Valdeķu un Kartupeļu ielu krustojuma Rīgā, Ziepniekkalnā, kā arī citur Latvijā.

Pretējā braukšanas virziena signāls

Uz lieliem krustojumiem auto plūsma ir lielāka un satiksmes regulēšana ir sarežģītāka, tādēļ manevru veikšanas atvieglošanai tiek uzstādīti luksofori, kas brīdina par pretējā braukšanas virziena signālu. Šāda veida luksofors ir uzstādīts Vienības gatves un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumā. Veikt pagriezienu pa kreisi no Vienības gatves uz Ulmaņa gatvi Jūrmalas virzienā pie zaļā luksofora signāla ir droši, jo otrs luksofors norāda uz to, ka pretimbraucošā transporta plūsma ir aizturēta.

Luksofori tramvaju satiksmes regulēšanai

Šis luksofora veids neattiecas uz auto vadītājiem, tomēr vienmēr labāk ir zināt noteikumus, ja nu gadās strīdīga situācija. Tramvaju luksofori ir ar četriem baltiem gaismas signāliem, kas izvietoti T burta veidā. Tramvajam braukt atļauts tikai tad, ja vienlaikus ar apakšējo signālu iedegts arī viens vai vairāki augšējie signāli - kreisais signāls atļauj braukt pa kreisi, vidējais - taisni, labais - pa labi. Ja iedegti tikai trīs augšējie signāli, tramvajam turpināt kustību ir aizliegts.

Luksofori tuneļos

Ja gadās ceļot pa Eiropu ar auto, tad jārēķinās, ka nāksies izbraukt cauri ne vienam vien tunelim. Tunelis tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem satiksmes objektiem, jo tajā mainās ne tikai apgaismojums, bet arī telpiskā izjūta, tādēļ ir ļoti būtiski ievērot noteikto ātrumu un distanci starp automobiļiem.

Pirms iebraukšanas tunelī:

• Ieslēdziet tuvo gaismu lukturus;
• Pārbaudiet auto un kravas augstuma atbilstību;
• Noņemiet saulesbrilles un paceliet saules sargu;
• Atcerieties, ka acu adaptācija prasīs vairākas sekundes;
• Ievērojiet noteikto minimālo distanci un intervālus;
• Ievērojiet gaismas signālus un citus satiksmes regulēšanas līdzekļus, izpildiet to prasības.

Pirms tuneļiem var būt uzstādīti visiem zināmie parastie luksofori. Visbiežāk tajos deg zaļā gaisma un kustību drīkst turpināt. Ļoti bieži pirms iebraukšanas tuneļos tiek uzstādīti automātiski ātruma sensori, kas uzrāda katra vadītāja braukšanas ātrumu, un tiem seko ieteicamā ātruma ceļazīme. Atkarībā no tuneļa garuma, arī iekšā tunelī var būt uzstādīti gan ātruma sensori, gan parastie luksofori, gan tādi, kas norāda, kurā joslā atļauts braukt.

Paceļamu tiltu šķērsošana

Noteikumos rakstīts, ka pie paceļamiem tiltiem, prāmju pārceltuvēm un speciālo transportlīdzekļu izbraukšanas vietām tiek uzstādīti speciāli luksofori dzeltenā krāsā. Visbiežāk tiek izmantoti divi parastie trīskrāsu luksofori, kuriem pa vidu ir liela norāde par to, ka esat sasniedzis paceļamo tiltu. Šeit gan ir stingri jāievēro luksofora gaismas signāls, jo paceļamo tiltu šķērsošana pie neatļauta signāla var beigties letāli.

Luksofori uzņēmumu pagalmiem

Lai atvieglotu satiksmi lielu uzņēmumu teritorijās, pie iebrauktuvēm un izbrauktuvēm tiek uzstādīti ļoti vienkārši divkrāsu luksofori. Zaļš signāls atļauj kustību, bet sarkanas krāsas signāls aizliedz to. Šāda tipa luksoforus uzstāda arī vietās, kur ir brauktuves pagaidu sašaurinājums.

Noderīgi!

Ja Jums kādreiz nākas braukt uz Lietuvu, tad atcerieties, ka tur luksofori darbojas tieši tāpat, kā Latvijā, izņemot vienu būtisku niansi – daudzos krustojumos pie sarkanās gaismas ir atļauts labais pagrieziens. Šādos krustojumos pie luksofora tiek piestiprināta ceļazīme ar zaļu bultiņu, kas atļauj veikt labo pagriezienu, dodot ceļu automašīnām, kurām satiksmes plūsmā ir priekšroka. Tādā veidā tiek novērsta nevajadzīga gaidīšana pie luksofora tukšā krustojumā. Citās Eiropas valstīs regulējošie signāli darbojas tāpat kā Latvijā.

Zināšanai: sodāmība par ceļu satiksmes regulēšanas noteikumu pārkāpšanu

• Ja deg aizliedzošais signāls vai tiek braukts virzienā, kas ir aizliegts, tiek piemērots naudas sods 30-140 eiro apmērā un 4 soda punkti;
• Ja papildsekcijā nedeg zaļais signāls, tiek piemērots naudas sods 30-55 eiro apmērā un 2 soda punkti;
• Ja tiek uzbraukts uz dzelzceļa pārbrauktuves, kad luksoforā deg aizlieguma signāls, vadītājam tiek piemērots naudas sods 40-70 eiro apmērā un 4 soda punkti.