Tas ne tikai pasargās Tevi no negadījumiem, bet arī paildzinās mašīnās dzīves laiku. Saprotams, ka tehniskajā apskatē inspektoram jāidentificē visas problēmas, kas varētu ietekmēt auto drošību, bet ir arī tādas, kas var iestāties starp tehniskajām apskatēm.
Piemēram, viena no populārākajām tādām automašīnas uzturēšanas problēmām, kas nereti izraisa nopietnus negadījumus, ir pārāk augsts vai zems auto riepu spiediens. Neatbilstošs auto riepu spiediens būtiski ietekmē transportlīdzekļa vadību un rada nekontrolējamas auto kustības; iespējams arī riepas plīsums, kas var izraisīt visai bēdīgas sekas.
Ir gadījumi, kad sacīkšu braucēji izstājas bez šķietami izskaidrojama iemesla, bet patiesība viņi tā rīkojas, jo jūt, ka traucējošu blakus domu dēļ nespēj pienācīgi koncentrēties sacensībām. Braucot sacensībās, visa uzmanība ir jāvelta trasei un visām domām ir jābūt tikai par to, kā labāk nobraukt.
Tāpat ir jābūt arī uz ceļa, piedaloties satiksmē ik dienas. Tiklīdz domās vairs neatrodies pie auto stūres, bet kaut kur citur, risinot kādu notikumu, Tu riskē. Labāk pie auto stūres sēsties ar tīru galvu un atstāt problēmas un blakus domas malā. Kad iemācīsies atstāt savas blakus domas ārpus auto, sapratīsi, cik daudz tomēr auto vadīšana var palīdzēt „atslēgties” no ikdienas.
Ironiski, bet savai drošībai uz ceļa lielākos draudus cilvēki rada paši sev. Šo var uztvert kā turpinājumu iepriekšējam punktam par koncentrēšanos ar minētiem koncentrēšanās lielākajiem traucēkļiem.
Sen ir pierādīts, ka pirmajā vietā kā ceļu satiksmes negadījumu un autokatastrofu izraisītājs vienmēr stāv kāds uzmanības traucēklis - mobilie telefoni, citi pasažieri, smēķēšana, mūzika un ēšana - ir spilgtākie uzmanības novēršanas piemēri.
Realitātē mēs visi esam cilvēki un zinām, ka tāpat daudzi turpinās runāt pa mobilo telefonu, pārslēgt mūziku, komunicēt ar pasažieriem un daudzi citi arī ēdīs vai smēķēs. Tas, ko visi var darīt, ir apzināties, ka brīdī, kad veic kādu no šīm vai citām uzmanību novērsošām darbībām, jābūt divkārt uzmanīgam un vēl vairāk jākoncentrējas uz ceļu.
Vai zināji, ka, piemēram, mobilā telefona lietošana pie auto stūres palielina reakcijas laiku par 20%? Ja runā pa mobilo telefonu, tad tik un tā pirmkārt koncentrējies uz ceļu vai - vēl labāk - veic tikai īsas sarunas un nerunā gari.
Nekādā gadījumā neveic uzmanību novērsošas darbības, kad ir apstākļi, kas prasa pastiprinātu uzmanību uz ceļa un nekad neveic vairākas blakusdarbības vienlaicīgi. Tomēr, ja paralēli auto vadīšanai veic kādas citas darbības pie auto stūres, vienmēr atceries, ka pakļauj briesmām ne tikai sevi, bet arī savas automašīnas pasažierus un citus autovadītājus un to pasažierus. Tāpēc turi acis vaļā un rokas uz stūres!
Ja iedomājamies stūres vietā pulksteņa ciparnīcu, tad kreisajai rokai jāatrodas uz 9:00 un labajai uz 3:00. Tas ir viens no svarīgākajiem drošas braukšanas pamatlikumiem, ko bieži vien autovadītāji negrib atcerēties un izvēlas kādu citu pozīciju, kura, pēc viņu domām, ir labāka.
Protams, arī tā vadīt ir iespējams, un daudzi tā arī turpinās darīt, tomēr der atcerēties, ka brīdī, kad rodas neparedzēta situācija, piemēram, auto saslīdēšana, auto vadītājam sekundes simtdaļā, lai varētu izvairīties no auto avārijas, ir jāsaprot, kādā virzienā ir pagriezti riteņi. Diemžēl nepareiza roku pozīcija uz stūres šādā situācijā visticamāk pievils un neļaus pareizi un ātri reaģēt.
Bieži vien autovadītāji, jūtoties drošāk un domājot, ka tādā veidā labāk paredzēs ceļu, piebīda savu sēdekli pārāk tuvu stūrei. Tuva sēdēšana būtiski ietekmē reaģēšanas spējas ārkārtas situācijās un negadījumā palielina iespēju savainoties ar drošības spilvenu. Pārāk tuva sēdēšana pasliktina arī iespēju pārskatīt atpakaļskata spoguļus un krietni apgrūtina „parkošanos’’ jeb auto novietošanu stāvvietā.
Pie stūres jāsēžas tā, lai vadīt auto būtu ērti - viegli aizsniegt pārnesuma sviru un turēt auto stūri. Plaukstas locītavai izstieptā viedā vajadzētu atrasties tieši uz stūres rata un kājām, atrodoties uz izspiesta pedāļa, nevajadzētu būt stipri saliektām celī.
Šis drošas braukšanas process sastāv no 4 galvenajām lietām: identificēt, paredzēt, pieņemt lēmumu un rīkoties. Laicīga situācijas prognozēšana un novērtēšana ir būtisks punkts drošas braukšanas apmācībā; tam ir nepieciešama ātra, analītiska domāšana, kuru var izkopt ar laiku un praksi. Līdzīgi kā šahā, ir jāspēj prognozēt pretinieka darbības divus gājienus priekšu – tā Tu šahā pasargā savu kauliņu, bet ceļu satiksmē sevi un pasažierus no negadījuma.
Tas nozīmē, ka redzi visu ceļu satiksmes ainu kopumā, identificē reālās un potenciālās bīstamās situācijas, paredzi tālāko notikumu gaitu, acumirklī pieņem lēmumu par tālāku rīcību un attiecīgi rīkojies.
Pretējā gadījumā visa uzmanība tiek veltīta priekšā braucošajai automašīnai un sanāk nonākt auto pilota stāvoklī - bremzē tad, kad bremzē priekšā braucošais, tāpat palielini ātrumu utt..
Riski šādā situācijā: Tavs reakcijas laiks dubultojas, Tu vari nepamanīt kādas pretim vai no blakusceļa braucošas automašīnas darbības un kādā neparedzētā situācijā, priekšā braucošai automašīnai strauji bremzējot, Tu visticamāk nepaspēsi nobremzēt un notiks sadursme. Tāpēc braucot turi acis atvērtas un galvu augšā un centies skatīties uz visu satiksmi kopumā, kas ļaus veiksmīgi reaģēt ārkārtas situācijā.
Par katru km/h, ko brauc ātrāk, Tu palielini savu risku nokļūt satiksmes negadījumā par 3%. Jo lielāks ātrums, jo lielāks risks. Lielāks ātrums palielina bremzēšanas ceļu un arī paaugstina risku nenovaldīt automobili manevrā. 100km stundā ir 28 metri bremzēšanas ceļa sekundē. Tāpēc svarīgi ir braukt ar tādu ātrumu, kāds ir atļauts konkrētajā vietā, un nepārsniegt to.
Tomēr tas nenozīmē, ka lēna braukšana ir droša braukšana. Pārlieku lēna braukšana nozīmē neiekļaušanos satiksmes plūsmā, kas traucē citiem satiksmes dalībniekiem, un tas var izraisīt ceļu satiksmes negadījumu. Droša braukšana ir braukt ar atļauto ātrumu un pielāgoties kopējai satiksmes plūsmai.
Atļautais ātrums tiek noteikts balstoties automašīnu vidējo tehnisko stāvokli valstī, ceļu stāvokli, ceļa bīstamības pakāpi u.c. faktoriem, tāpēc pagaidām nevar salīdzināt Latvijā atļauto braukšanas ātrumu ar citām vietām pasaulē.
Šis padoms ir līdzīgs koncentrēšanās 2. punktam, tomēr nogurums ir bīstamāks, jo pastāv iespēja, ka noguris cilvēks var pat aizmigt pie auto stūres, braucot lielā ātrumā. Tieši nogurums ir tas, kas izraisa 20% no visiem auto negadījumiem.
Bieži vien cilvēks nenojauš, cik viegli iespējams aizmigt pie auto stūres, pat nejūtoties tik ļoti noguris un pāris žāvas neuzskatot par neko nopietnu - atliek acīm aizkrist uz dažām sekundēm, un tilta balsti, koki, stabi laternas un pat citas automašīnas mirkli var pārvēst nāvējošā scenārijā. Neuzskati, ka pirms iemigšanas saņemsi kādu brīdinājumu vai varēsi ar to cīnīties – tas notiek pēkšņi. Tāpēc nesēdies pie auto stūres miega „badā”.
Mēs visi esam piedzīvojuši situāciju, kad kāds „kretīns’’, „idiots’’, „kaza” vai kāds cits „dzīvnieks” izlido no nekurienes, nogriežot Tev ceļu un gandrīz vai izraisot milzīgu autoavāriju. Nekad nekļūsti pats par kādu no šiem dzīvniekiem!
„Agresīvas” braukšanas rezultātā radušos ceļu satiksmes negadījumus ir grūti uzskaitīt un identificēt, bet tas noteikti ir viens no satiksmes negadījumu būtiskākajiem izraisītājiem. Jauni vīrieši pārsvarā ir galvenie agresīvie braucēji un līdz ar to arī bieži ceļu satiksmes negadījumu izraisītāji. Ierasti „agresīvie” braucēji ne tikai neievēro iepriekš minētos padomus, bet, kas ir vēl ļaunāk, var izsaukt agresiju citos autovadītājos, provocēt konfliktu, „pārmācīt’’, tīši kavēt citus autovadītājus, mirkšķināt ar gaismām, signalizēt, rādīt rupjus žestus utt. Te nav runa tikai par kaitinošu uzvedību, bet arī par bīstamību.
Miera un vēsa prāta saglabāšana ir liela daļa no koncepcijas – droša braukšana. Ir vērtīgi zināt un pielietot šos padomus, jo droša braukšana nozīmē ne tikai drošību, bet arī ievērojamu ekonomiju.
Ne visu ir iespējams izstāstīt un pierakstīt, turklāt daudzas lietas bez prakses iemācīties nav iespējams – Autoskolas PRESTO drošas braukšanas skola var palīdzēt.