1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju (izņemot traktortehniku un tās piekabes) valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa, ietverot:

1.1.1. prasības transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektoru kompetencei, apmācībai un atestācijai;

1.1.2. prasības transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijai, tehniskās kontroles iekārtām un aprīkojumam;

1.1.3. transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli valsts tehniskās apskates ietvaros (turpmāk – tehniskā kontrole), kā arī tehniskās kontroles procesa uzraudzību un kvalitātes kontroli;

1.2. prasības transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim, kā arī šo prasību izpildes novērtēšanas kritērijus (1. pielikums).

2. Tehnisko kontroli veic šim nolūkam īpaši izveidotās transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošās tehniskās apskates stacijās. Prasības tehniskās apskates stacijai, tehniskās kontroles iekārtām un aprīkojumam noteiktas šo noteikumu 2. pielikumā.

3. Tehnisko kontroli un tehnisko kontroli uz ceļa veic šim nolūkam speciāli apmācīts un atestēts transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors (turpmāk – inspektors). Prasības inspektoru kompetencei, apmācībai un atestācijai noteiktas šo noteikumu 3. pielikumā.

4. Datumu, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nosaka automatizēti, izmantojot Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra (turpmāk – transportlīdzekļu reģistrs) programmnodrošinājumu, ņemot vērā inspektora konstatētos trūkumus un bojājumus un ievērojot Ceļu satiksmes likuma 16. panta nosacījumus. Minēto datumu norāda tehniskās apskates uzlīmē, tehniskās apskates protokolā un tehniskās kontroles uz ceļa protokolā (4. pielikums). Lai nepiemērotu laikapstākļu dēļ (piemēram, apledojis ceļš, stiprs lietus vai sniegs) neradītu apdraudējumu motocikla, tricikla vai kvadricikla vadītājam vai citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kas piedalās ceļu satiksmē, kā arī pilnvērtīga tehniskās apskates procesa nodrošināšanai motociklam, triciklam vai kvadriciklam datumu, līdz kuram atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nosaka laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. septembrim.

5. Dati par tehniskajām apskatēm tiek glabāti transportlīdzekļu reģistrā vismaz 36 mēnešus no pārbaudes veikšanas dienas.

6. Ja Latvijā reģistrē M, N vai O kategorijas transportlīdzekli, kas iepriekš bijis reģistrēts citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā (turpmāk – dalībvalsts), atļauju piedalīties ceļu satiksmē Latvijā tam var dot bez tehniskās kontroles veikšanas, novērtējot tā tehnisko stāvokli vizuāli, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

6.1. ir spēkā iepriekšējās reģistrācijas dalībvalstī izdota atļauja piedalīties ceļu satiksmē;

6.2. par minētās atļaujas derīguma termiņu un tehniskās apskates datiem var pārliecināties Eiropas Komisijas elektroniskajā transportlīdzekļu informācijas platformā;

6.3. minētās atļaujas derīguma termiņš iekļaujas Ceļu satiksmes likuma 16. pantā noteiktajā tehniskās apskates periodiskumā, skaitot no iepriekšējās tehniskās apskates veikšanas datuma. Šajā gadījumā transportlīdzekļu reģistrā izdara attiecīgu ierakstu un noformē tehniskās apskates uzlīmi, kurā datums, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nepārsniedz Ceļu satiksmes likuma 16. pantā noteikto tehniskās apskates periodiskumu vai dalībvalstī izdotās atļaujas piedalīties ceļu satiksmē noteikto termiņu (uzlīmē norāda tuvāko (īsāko) no tiem).

7. Ja Latvijā reģistrē transportlīdzekli, kas iepriekš bijis reģistrēts citā dalībvalstī un kam ir spēkā esoša atļauja piedalīties ceļu satiksmē, bet tam ir acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kuri novērtējami ar 2. vai 3. vērtējumu, vai transportlīdzeklis iepriekš bijis reģistrēts ārvalstī, izņemot dalībvalstis, atļauja piedalīties ceļu satiksmē tiek noformēta pēc tehniskās kontroles veikšanas.

8. Ja transportlīdzeklis Latvijā reģistrēts uz laiku ar pastāvīgas reģistrācijas aizliegumu saistībā ar tā tehnisko stāvokli, termiņš, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības derīguma termiņu.

9. Izmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajām prasībām, kā arī normatīvajos aktos par mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un transportlīdzekļu pārbūvi noteiktajām prasībām. Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu un šo iestāžu padotībā esošo izglītības iestāžu, neatliekamās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsības, sabiedriskās kārtības uzturēšanas un tiesībaizsardzības dienestu transportlīdzeklim, kas paredzēts speciālu funkciju veikšanai, var piemērot atkāpes no šo noteikumu prasībām, kas nepieciešamas speciālas funkcijas nodrošināšanai un būtiski neietekmē satiksmes drošību.

10. Veicot transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehnisko kontroli vai tehnisko kontroli uz ceļa, tiek pārbaudīta tehniskā stāvokļa atbilstība šo noteikumu 1. pielikumā minētajām prasībām. Inspektors novērtē konstatētos trūkumus vai bojājumus un atkarībā no to ietekmes uz satiksmes drošību un vidi piešķir tiem kādu no šādiem vērtējumiem:

10.1. sīks trūkums vai bojājums, kas būtiski neietekmē transportlīdzekļa drošību vai ietekmi uz vidi, un citas sīkas neatbilstības – 1. vērtējums;

10.2. būtisks trūkums vai bojājums, kas var ietekmēt transportlīdzekļa drošību, pasliktināt ietekmi uz vidi vai apdraudēt pārējos satiksmes dalībniekus, vai citas nozīmīgākas neatbilstības – 2. vērtējums;

10.3. bīstams trūkums vai bojājums, kas tieši un tūlītēji apdraud ceļu satiksmes drošību vai ietekmē vidi un kura dēļ aizliegts transportlīdzekli izmantot uz koplietošanas ceļiem, – 3. vērtējums.

11. Ja transportlīdzeklim un tā aprīkojumam nav konstatēti trūkumi vai bojājumi, tā tehniskais stāvoklis tiek novērtēts ar 0. vērtējumu.

12. Transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kopējais novērtējums atbilst visvairāk satiksmes drošību vai vidi ietekmējošā trūkuma vai bojājuma vērtējumam, kas transportlīdzeklim konstatēts tehniskajā apskatē vai tehniskajā kontrolē uz ceļa.

13. Transportlīdzekļu tehniskajā kontrolē izšķir divus pārbaužu veidus:

13.1. pamatpārbaude – obligātā tehniskā kontrole atbilstoši Ceļu satiksmes likumā noteiktajam periodiskumam, kā arī tehniskā kontrole, kas tiek veikta, ja:

13.1.1. iepriekšējā pamatpārbaudē transportlīdzeklim konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtēti ar 3. vērtējumu;

13.1.2. pagaidu atļaujai 30 dienas piedalīties ceļu satiksmē valsts teritorijā, ievērojot piesardzību (turpmāk – pagaidu atļauja), beidzies derīguma termiņš;

13.1.3. tehniskajā kontrolē uz ceļa transportlīdzeklim konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtēti ar 3. vērtējumu;

13.1.4. pagājušas vairāk nekā 30 dienas, kopš transportlīdzeklim dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē pēc veiktas tehniskās kontroles vai pirmās reģistrācijas datuma, un transportlīdzekļa uzrādītājs (transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs, valdītājs vai vadītājs) vēlas saņemt:

13.1.4.1. normatīvajos aktos par bīstamu kravu pārvadājumiem noteikto bīstamu vielu pārvadāšanai paredzēta transportlīdzekļa atbilstības sertifikātu (turpmāk – ADR sertifikāts);

13.1.4.2. Eiropas transporta ministru konferences dokumentu prasībām ekoloģijas vai drošības jomā atbilstošu kravas automobiļu un to piekabju (puspiekabju) (turpmāk – ETMK transportlīdzekļi) sertifikātu;

13.1.4.3. atzīmi transportlīdzekļu reģistrā un autobusa reģistrācijas apliecībā par atļauto maksimālo braukšanas ātrumu 100 km/h;

13.1.4.4. atzīmi transportlīdzekļu reģistrā un autobusa reģistrācijas apliecībā par papildu cieto daļiņu filtra uzstādīšanu transportlīdzekļa atgāzu izplūdes sistēmā;

13.1.5. transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma tehniskā kontrole ierosināta uz tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas lēmuma pamata;

13.1.6. transportlīdzeklim atjauno atļauju piedalīties ceļu satiksmē saskaņā ar šo noteikumu 86. punktu;

13.2. atkārtotā pārbaude – tehniskā kontrole, kas tiek veikta, nepārsniedzot pagaidu atļaujā noteikto derīguma termiņu, ja:

13.2.1. pamatpārbaudē vai tehniskajā kontrolē uz ceļa transportlīdzeklim piešķirts 2. vērtējums;

13.2.2. pamatpārbaudē konstatēts, ka transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un aprīkojums neatbilst vai nav pārbaudīts atbilstoši kādai no prasībām:

13.2.2.1. par bīstamu kravu pārvadāšanu;

13.2.2.2. par ETMK transportlīdzekļu ekoloģiju un drošību;

13.2.2.3. par transportlīdzekļa aprīkošanu ar tahogrāfu vai ātruma ierobežotājierīci;

13.2.2.4. transportlīdzekļiem, kas veic pasažieru komercpārvadājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem (turpmāk – taksometrs);

13.2.2.5. autobusiem, kuru atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir 100 km/h;

13.2.2.6. par papildu cieto daļiņu filtra uzstādīšanu transportlīdzekļa atgāzu izplūdes sistēmā.

14. Ja atļaujas piedalīties ceļu satiksmē vai pagaidu atļaujas derīguma termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darbdiena. Atsevišķos gadījumos, lai nodrošinātu vienmērīgu transportlīdzekļu sadalījumu atkārtotās apskates veikšanai, pagaidu atļaujas derīguma termiņu var noteikt garāku, bet ne ilgāku par 40 dienām.

15. Atkārtotās pārbaudes laikā tiek kontrolēta to trūkumu vai bojājumu novēršana, kas konstatēti pamatpārbaudē. Ja transportlīdzeklim pēc pamat­pārbaudes ir radušies citi acīmredzami trūkumi vai bojājumi vai objektīvu iemeslu dēļ šos trūkumus vai bojājumus nebija iespējams konstatēt pamatpārbaudē, inspektors tos novērtē.

16. Latvijas nacionālā kontaktpunkta (turpmāk – kontaktpunkts) funkcijas informācijas apmaiņai ar citām dalībvalstīm tehniskās apskates un transportlīdzekļu tehniskās kontroles uz ceļa jomās veic Ceļu satiksmes drošības direkcija (turpmāk – CSDD).

17. Pirms tehniskās apskates transportlīdzekļa uzrādītājs CSDD pakalpojumu apmaksas vietā:

17.1. uzrāda transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai personu apliecinošu dokumentu;

17.2. norāda transportlīdzekļa tehniskās kontroles pārbaudes veidu saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu;

17.3. uzrāda valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" izsniegtu attiecīgu atļauju, ja transportlīdzekļa masa vai gabarīti pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos minētos lielumus;

17.4. samaksā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli un maksu par tehnisko apskati, ja samaksa nav veikta iepriekš, kā arī veic normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām, par administratīvo sodu piemērošanu un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, bez kurām nav atļauta tehniskā apskate.

18. Tehnisko apskati taksometram neveic, ja piešķirtās licences kartītes derīguma termiņš ir beidzies, piešķirtā licences kartīte ir anulēta vai tās darbība ir apturēta normatīvajos aktos par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem noteiktajā kārtībā.

19. Pēc tam, kad uzrādīti nepieciešamie dokumenti, transportlīdzekļu reģistrā pārbaudīta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esība un veikti nepieciešamie maksājumi, transportlīdzeklim tiek uzsākta tehniskā kontrole.

20. Transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli kopā ar tā reģistrācijas apliecību nodod inspektoram tehniskajai kontrolei. Piekabi (puspiekabi) nodod inspektoram tehniskajai kontrolei sakabē ar velkošo mehānisko transportlīdzekli. Ja tiek veikta motocikla, tricikla, kvadricikla vai piekabes (puspiekabes) tehniskā kontrole, inspektoram nodod arī motocikla, tricikla, kvadricikla vai piekabes (puspiekabes) tehniskās apskates uzlīmi.

21. Inspektors neuzsāk transportlīdzekļa tehnisko kontroli, bet noformē atteikumu veikt transportlīdzekļa tehnisko apskati un izdara attiecīgu atzīmi transportlīdzekļu reģistrā, ja:

21.1. motociklu, kas reģistrēts kā motocikls ar blakusvāģi, uzrāda bez blakusvāģa;

21.2. piekabe (puspiekabe) nav mehāniski, elektriski un pneimatiski (ja attiecināms) savienota ar velkošo mehānisko transportlīdzekli vai piekabi (puspiekabi) uzrāda sakabē ar traktortehniku vai transportlīdzekli, kuram piekabe (puspiekabe) nav konstruktīvi piemērota;

21.3. seglu vilcēju uzrāda bez puspiekabes (minētā prasība neattiecas uz atkārtoto pārbaudi, ja pamatpārbaudē seglu vilcējam nav konstatēti trūkumi vai bojājumi bremžu iekārtā vai sakabes ierīcē);

21.4. transportlīdzeklī bez tā vadītāja ir pasažieri vai dzīvnieki;

21.5. transportlīdzeklim ir acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kas var apdraudēt inspektora veselību vai dzīvību, bojāt pārbaudes ierīces, diagnostikas iekārtas vai transportlīdzekli vai ietekmēt diagnostikas iekārtu rādījumus;

21.6. transportlīdzekļa motors nav iedarbināms, izmantojot starteri, vai mehāniskais transportlīdzeklis nespēj patstāvīgi pārvietoties;

21.7. nepiemērotu laikapstākļu (piemēram, apledojis ceļš, stiprs lietus vai sniegs) dēļ nav iespējams veikt motocikla tehnisko kontroli gaitā;

21.8. beidzies transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības derīguma termiņš;

21.9. taksometra piešķirtās licences kartītes derīguma termiņš ir beidzies, piešķirtā licences kartīte ir anulēta vai tās darbība ir apturēta normatīvajos aktos par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem noteiktajā kārtībā;

21.10. nav uzrādīta valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" izsniegta attiecīga atļauja, ja transportlīdzekļa masa vai gabarīti pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos minētos lielumus;

21.11. transportlīdzekļa konstrukcijas parametru dēļ nav iespējams veikt tehnisko apskati attiecīgajā tehniskās apskates stacijā;

21.12. nav samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis vai maksa par tehnisko apskati, kā arī nav veiktas normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām, par administratīvo sodu piemērošanu un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, bez kurām nav atļauts veikt tehnisko apskati;

21.13. transportlīdzeklis aprīkots ar materiāliem vai elementiem, kas apgrūtina, traucē vai liedz veikt pārbaudāmās transportlīdzekļa sastāvdaļas tehnisko kontroli, izņemot tādus, kuru uzstādīšanu paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs;

21.14. transportlīdzekļu reģistrā ir informācija:

21.14.1. par transportlīdzekļa īpašuma tiesību nodošanu citai personai, bet īpašnieka maiņas reģistrācija nav veikta noteiktajā termiņā;

21.14.2. par transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja vārda, uzvārda vai nosaukuma maiņu;

21.14.3. par transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites atsavināšanai Latvijā un pagājušas vairāk par piecām dienām pēc noņemšanas no uzskaites atsavināšanai.

22. Tehnisko kontroli sāk ar transportlīdzekļa uzskaites tehnisko datu salīdzināšanu (turpmāk – datu salīdzināšana). Ja tiek konstatēta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības vai transportlīdzekļu reģistra ierakstu neatbilstība faktiskajam stāvoklim (piemēram, transportlīdzekļa modelis), bet ir iespējams identificēt konkrēto transportlīdzekli un tam izsniegto reģistrācijas apliecību, inspektors turpina veikt tehnisko kontroli, izdara attiecīgu ierakstu tehniskās apskates protokolā, bet tehniskās apskates uzlīmi izsniedz tikai pēc neatbilstības novēršanas, izņemot šo noteikumu 1. pielikuma 0.2. kodā minētos gadījumus.

23. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrācijas apliecībā vai valsts reģistrācijas numura zīmēs, inspektors rīkojas saskaņā ar CSDD un Valsts policijas vienošanos, turklāt tehnisko kontroli neturpina un viltoto vai pašdarināto valsts reģistrācijas numura zīmi atsavina. Šādā gadījumā transportlīdzekļa tehnisko apskati uzskata par neuzsāktu, noformē atteikumu veikt transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un izdara attiecīgu atzīmi transportlīdzekļu reģistrā.

24. Turpmāko transportlīdzekļa tehnisko kontroli inspektors veic, izmantojot tehniskās apskates stacijā esošās pārbaudes ierīces, instrumentus un diagnostikas iekārtas. Ja tas nav iespējams transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ vai ja inspektoram, veicot transportlīdzekļa tehnisko kontroli, rodas pamatotas šaubas par transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atbilstību šo noteikumu prasībām un to nevar pārbaudīt ar esošajām pārbaudes ierīcēm, instrumentiem vai diagnostikas iekārtām, inspektoram ir tiesības veikt kontroles braucienu, piedaloties ceļu satiksmē. Konstatētos trūkumus vai bojājumus inspektors atzīmē tehniskās apskates protokolā.

25. Ja transportlīdzekļa tehniskās kontroles laikā tam rodas trūkumi vai bojājumi, kas var apdraudēt inspektora veselību vai dzīvību, bojāt pārbaudes ierīces, diagnostikas iekārtas vai transportlīdzekli vai ietekmēt diagnostikas iekārtu rādījumus, kā arī šo noteikumu 21.6. un 21.7. apakšpunktā minētajos gadījumos tehnisko kontroli pārtrauc un noformē atteikumu veikt transportlīdzekļa tehnisko apskati.

26. Tehniskās kontroles beigās inspektors nosaka transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu un:

26.1. ja piešķirts 0. vērtējums, transportlīdzeklim tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā, noformēta tehniskās apskates uzlīme un izsniegts tehniskās apskates protokols;

26.2. ja piešķirts 1. vērtējums, transportlīdzeklim tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā, noformēta tehniskās apskates uzlīme un izsniegts tehniskās apskates protokols;

26.3. ja piešķirts 2. vērtējums pamatpārbaudē, transportlīdzeklim tiek dota pagaidu atļauja, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā, noformēta tehniskās apskates uzlīme un izsniegts tehniskās apskates protokols;

26.4. ja piešķirts 2. vērtējums atkārtotajā pārbaudē, transportlīdzeklim tiek saglabāta pagaidu atļauja līdz pamatpārbaudē piešķirtās pagaidu atļaujas derīguma termiņa beigām, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā un izsniegts tehniskās apskates protokols;

26.5. ja piešķirts 3. vērtējums, transportlīdzeklim netiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē vai pagaidu atļauja un spēkā esošā atļauja piedalīties ceļu satiksmē vai pagaidu atļauja tiek anulēta (noņemta uzlīme), par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā un izsniegts tehniskās apskates protokols.

27. Tehniskās apskates protokolā norāda vismaz šādu informāciju, kas identificējama ar vienotiem kodiem:

27.1. transportlīdzekļa identifikācijas numuru (turpmāk – VIN) "(1)";

27.2. transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru un reģistrācijas valsts atšķirības zīmi "(2)";

27.3. tehniskās apskates veikšanas vietu un laiku "(3)";

27.4. odometra rādījumu, ja pieejams "(4)";

27.5. transportlīdzekļa kategoriju, ja pieejama "(5)";

27.6. konstatētos trūkumus vai bojājumus un to novērtējumu "(6)";

27.7. transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu "(7)";

27.8. atļaujas piedalīties ceļu satiksmē termiņu "(8)";

27.9. tehniskās kontroles veicēju juridisko personu un attiecīgā inspektora (kontroles veicēja) vārdu un uzvārdu "(9)";

27.10. citu informāciju saistībā ar konstatētajiem trūkumiem vai bojājumiem, ja tāda nepieciešama (piemēram, vecākās uzstādītās riepas izgatavošanas gadu) "(10)";

27.11. citu informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, ja tādu nepieciešams norādīt;

27.12. datus par transportlīdzekļa uzrādītāju (vārds un uzvārds).

28. Izsniedzot tehniskās apskates protokolu uzrādītājam, inspektors pamato savu lēmumu, sniedz skaidrojumu par tiem trūkumiem un bojājumiem, kuriem pievēršama uzmanība turpmākajā transportlīdzekļa ekspluatācijas gaitā, par tiem trūkumiem un bojājumiem, kurus nepieciešams novērst, kā arī par tiem bojājumiem, kuru dēļ transportlīdzekļa ekspluatācija ir aizliegta.

29. Tehniskās apskates uzlīmē norāda:

29.1. informāciju par transportlīdzekli (tā valsts reģistrācijas numuru un VIN pēdējās sešas zīmes);

29.2. termiņu (datums, mēnesis), līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē.

30. Tehniskās apskates uzlīmi automobilim inspektors pielīmē priekšējā stikla (vējstikla) iekšpusē, labajā apakšējā stūrī (pirms tam noņem iepriekšējo tehniskās apskates uzlīmi), izņemot šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minēto gadījumu. Motocikla, tricikla, kvadricikla un piekabes (puspiekabes) vadītājam uzlīmi izsniedz uzlīmētu uz speciālas pamatnes, anulējot iepriekšējo tehniskās apskates uzlīmi.

31. Pagaidu atļauja sešu mēnešu laikā tiek dota ne vairāk kā divas reizes. Ja sešu mēnešu laikā trešajā vai nākamajās pamatpārbaudēs transportlīdzeklim atkārtoti piešķirts 2. vērtējums, pagaidu atļauja dota netiek, bet transportlīdzekļa vadītājam tiek dota iespēja transportlīdzekli tās pašas dienas laikā nogādāt stāvvietā vai remonta vietā.

32. Pagaidu atļauja nedod tiesības ar transportlīdzekli veikt bīstamo kravu pārvadājumus, smagsvara, lielgabarīta kravu pārvadājumus un pasažieru komercpārvadājumus, kā arī transportlīdzekļu vadītāju apmācību.

33. Lai ar transportlīdzekli piedalītos ceļu satiksmē, piecu dienu laikā pēc transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas Latvijā tehniskās apskates uzlīmi bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas noformē:

33.1. jaunam, ārvalstīs iepriekš nereģistrētam transportlīdzeklim atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 16. pantā noteiktajam periodiskumam;

33.2. ārvalstīs iepriekš reģistrētam jaunam transportlīdzeklim, ja no tā pirmās reģistrācijas datuma līdz pirmās reģistrācijas datumam Latvijā nav pagājis ilgāks laikposms par Ceļu satiksmes likuma 16. pantā noteikto tehniskās apskates periodu konkrētajam transportlīdzekļa veidam vai lietojumam, novērtējot tā tehnisko stāvokli vizuāli. Datumu, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nosaka automatizēti, izmantojot reģistra programmnodrošinājumu, par atskaites punktu ņemot transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas datumu atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 16. pantā noteiktajam periodiskumam. Ja reģistrācijas apliecībā norādīts tikai transportlīdzekļa izgatavošanas gads, par pirmās reģistrācijas datumu uzskata attiecīgā reģistrācijas gada 1. janvāri;

33.3. dalībvalstī iepriekš reģistrētam transportlīdzeklim, kam ir spēkā esoša atļauja piedalīties ceļu satiksmē, atbilstoši šo noteikumu 6. punkta nosacījumiem.

34. Tehniskās apskates uzlīmes dublikātu izsniedz bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas, ja iepriekš izsniegtā spēkā esošā tehniskās apskates uzlīme bijusi pielīmēta priekšējā stikla (vējstikla) iekšpusē un ir nozaudēta vai bojāta vai ja ticis bojāts un nomainīts vējstikls. Tehniskās apskates uzlīmes dublikātu izsniedz ar iepriekšējo derīguma termiņu bez transportlīdzekļa uzrādīšanas, ja iepriekš izsniegtā spēkā esošā tehniskās apskates uzlīme bijusi uzlīmēta uz speciālas pamatnes un tā ir nozaudēta vai bojāta.

35. ADR sertifikātu, ETMK sertifikātu un transportlīdzekļa sertifikātu dalāmu kokmateriālu un lauksaimniecības produkcijas lielgabarīta un smagsvara pārvadāšanai ar specializētajiem lielgabarīta un smagsvara transportlīdzekļiem vai to sastāviem noformē bez transportlīdzekļa uzrādīšanas, ja ir mainījies sertifikātā norādītais transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs, īpašnieks vai turētājs vai iepriekš izsniegtais spēkā esošais attiecīgais sertifikāts ir nozaudēts vai bojāts.

36. Ja ir mainījušies transportlīdzekļa tehniskās apskates uzlīmē norādītie transportlīdzekļa uzskaites dati, to izsniedz ar iepriekšējo derīguma termiņu bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas, ja iepriekš izsniegtā spēkā esošā tehniskās apskates uzlīme bijusi pielīmēta priekšējā stikla (vējstikla) iekšpusē, bet, ja iepriekš izsniegtā spēkā esošā tehniskās apskates uzlīme bijusi uzlīmēta uz speciālas pamatnes, to izsniedz ar iepriekšējo derīguma termiņu bez transportlīdzekļa uzrādīšanas.

37. Tehniskās apskates uzlīmi noformē bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas, ja mainījies transportlīdzekļa veids vai pielietojums, bet transportlīdzekļu reģistrā esošā atļauja piedalīties ceļu satiksmē derīga ilgāk nekā Ceļu satiksmes likuma 16. pantā noteiktais tehniskās apskates periods konkrētajam transportlīdzekļa veidam vai pielietojumam pēc tā maiņas. Termiņš atļaujai piedalīties ceļu satiksmē tiek samazināts un noteikts atbilstoši transportlīdzekļa veidam vai pielietojumam, ņemot vērā pirmās reģistrācijas datumu vai datumu, kad piešķirta iepriekšējā atļauja piedalīties ceļu satiksmē.

38. Pirms tehniskās apskates uzlīmes saņemšanas transportlīdzekļa uzrādītājs CSDD pakalpojumu samaksas vietā uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai personu apliecinošu dokumentu un veic normatīvajos aktos par administratīvo sodu piemērošanu un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, bez kurām nav atļauta tehniskās apskates veikšana.

39. Pēc dokumentu uzrādīšanas un maksājumu veikšanas inspektors vai par tehniskās apskates uzlīmju izsniegšanu atbildīgā persona salīdzina transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus ar tā reģistrācijas apliecībā norādītajiem. Ja dati atbilst un ja transportlīdzeklim vai tā aprīkojumam netiek konstatēti acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 2. vai 3. vērtējumu, inspektors vai par tehniskās apskates uzlīmju izsniegšanu atbildīgā persona noformē tehniskās apskates uzlīmi. Ja transportlīdzeklim vai tā aprīkojumam tiek konstatēti acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 2. vai 3. vērtējumu, inspektors vai par tehniskās apskates uzlīmju izsniegšanu atbildīgā persona pieņem lēmumu noformēt tehniskās apskates uzlīmi tikai pēc trūkumu vai bojājumu novēršanas.

40. Ja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības ieraksti nav salasāmi vai tiek konstatēta ierakstu neatbilstība faktiskajam stāvoklim, bet ir iespējams identificēt konkrēto transportlīdzekli un tam izsniegto reģistrācijas apliecību, tehniskās apskates uzlīmi pielīmē vai izsniedz tikai pēc faktisko uzskaites datu reģistrācijas un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības nomaiņas. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrācijas apliecībā vai valsts reģistrācijas numura zīmēs, inspektors vai par tehniskās apskates uzlīmju izsniegšanu atbildīgā persona rīkojas saskaņā ar CSDD un Valsts policijas vienošanos, turklāt viltotā vai pašdarinātā valsts reģistrācijas numura zīme tiek atsavināta.

41. Transportlīdzekļu tehnisko kontroli uz ceļa veic gan Latvijā, gan ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem, atturoties no jebkādas diskriminācijas, kas attiecas uz vadītāja valstspiederību vai transportlīdzekļa reģistrācijas vai ekspluatācijas uzsākšanas valsti.

42. Tehniskā kontrole uz ceļa ietver sākotnējo pārbaudi un var ietvert detalizēto pārbaudi. Ik gadu veic vismaz tādu sākotnējo pārbaužu skaitu, kas atbilst 5 % no Latvijā reģistrēto M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu kopskaita konkrētā gada 1. janvārī.

43. Dati par tehniskajām kontrolēm uz ceļa tiek glabāti transportlīdzekļu reģistrā vismaz 36 mēnešus no pārbaudes veikšanas dienas. Informācija par katru sākotnējo pārbaudi satur pārbaudītā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, reģistrācijas valsti, transportlīdzekļa kategoriju un sākotnējās pārbaudes rezultātu. Par katru detalizēto pārbaudi tiek noformēts tehniskās kontroles uz ceļa protokols.

44. Tehniskās kontroles uz ceļa detalizētajā pārbaudē tiek izmantots aprīkojums, kas ļauj pārbaudīt bremžu efektivitāti, stūres iekārtu, atsperojumu un motora emisijas.

45. Sākotnējās pārbaudes laikā pārbauda pēdējās tehniskās apskates protokolu vai tehniskās kontroles uz ceļa protokolu, tostarp pārliecinās, vai minētajos protokolos fiksētie trūkumi vai bojājumi ir novērsti, kā arī vizuāli pārbauda transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehnisko stāvokli un sistēmu darbību. Sākotnējā pārbaude var ietvert tehnisko pārbaudi, izmantojot jebkādu metodi, iekārtu vai mērierīci, ko uzskata par piemērotu, lai pamatotu lēmumu veikt transportlīdzeklim detalizēto pārbaudi.

46. Detalizētā pārbaude ietver diagnostikas iekārtu vai mērierīču izmantošanu, un to var veikt tuvākajā tehniskās apskates stacijā. Detalizētajā pārbaudē pārliecinās par šo noteikumu 1. pielikumā minēto prasību izpildi tiktāl un tādā apjomā, cik tas iespējams uz ceļa, vai pilnā mērā, ja detalizēto pārbaudi veic tehniskās apskates stacijā. Ja pēdējās tehniskās apskates protokols vai tehniskās kontroles uz ceļa protokols, kas izdots triju mēnešu laikā pirms konkrētās tehniskās kontroles uz ceļa, apliecina, ka transportlīdzeklis ticis pārbaudīts saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma nosacījumiem, inspektors nepārbauda tos elementus, kas tikuši pārbaudīti un atzīti par apmierinošiem minētajās pārbaudēs, ja vien nav konstatējamas acīmredzamas neatbilstības.

47. Transportlīdzekļa uzrādītājs, kura transportlīdzeklim tiek veikta tehniskā kontrole uz ceļa, sadarbojas ar inspektoru un pārbaudes veikšanai nodrošina piekļuvi transportlīdzeklim, tā daļām un visiem attiecīgajiem dokumentiem.

48. Pirms transportlīdzekļa pārbaudes uzsākšanas transportlīdzekļa vadītājs nodod inspektoram transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību, piekabes (puspiekabes) tehniskās apskates uzlīmi, Eiropas Kopienas atļaujas apliecinātu kopiju starptautiskiem kravu vai pasažieru komercpārvadājumiem ar autotransportu un citus ar pārvadājumu veikšanu saistītos dokumentus. Pēc tam vadītājs nodod transportlīdzekli inspektoram, lai veiktu tehnisko kontroli uz ceļa.

49. Inspektors tehnisko kontroli uz ceļa sāk ar datu salīdzināšanu. Ja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības ieraksti nav salasāmi vai tiek konstatēta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības vai transportlīdzekļu reģistra ierakstu neatbilstība faktiskajam stāvoklim, bet ir iespējams identificēt konkrēto transportlīdzekli un tam izsniegto reģistrācijas apliecību, inspektors turpina veikt tehnisko kontroli uz ceļa. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrācijas dokumentos vai valsts reģistrācijas numura zīmēs, inspektors rīkojas saskaņā ar CSDD un Valsts policijas vienošanos, turklāt viltotā vai pašdarinātā valsts reģistrācijas numura zīme tiek atsavināta.

50. Pēc datu salīdzināšanas inspektors uzsāk sākotnējo pārbaudi atbilstoši šo noteikumu 45. punkta nosacījumiem. Atkarībā no sākotnējā pārbaudē gūtās informācijas par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehnisko stāvokli un sistēmu darbību transportlīdzeklim var veikt detalizēto pārbaudi. Ja pārbaudes vietā nav iespējams veikt transportlīdzekļa attiecīgo iekārtu, sistēmu, mezglu vai agregātu pārbaudi, bet inspektoram ir aizdomas par to, ka transportlīdzekļa vai tā aprīkojuma tehniskais stāvoklis neatbilst būtiskajām prasībām un tam ir trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 2. vai 3. vērtējumu, transportlīdzekli var pakļaut tehniskajai kontrolei tuvākajā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošajā tehniskās apskates stacijā.

51. Konstatētos trūkumus vai bojājumus inspektors atzīmē tehniskās kontroles uz ceļa protokolā. Protokolā norāda arī šādu informāciju:

51.1. kontroles vietu, datumu un laiku;

51.2. transportlīdzekļa reģistrācijas valsti, reģistrācijas numuru, identifikācijas numuru un kategoriju;

51.3. uzņēmuma (atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK, 2. panta 4. punkta definīcijai) nosaukumu, adresi, Eiropas Kopienas atļaujas numuru (ja attiecināms);

51.4. transportlīdzekļa vadītāja vārdu un uzvārdu;

51.5. transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu;

51.6. tā inspektora vārdu un uzvārdu, kurš veicis transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroli uz ceļa;

51.7. datumu, līdz kuram Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, norāda protokola 12. punktā;

51.8. citu informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, ja tādu nepieciešams norādīt.

52. Ņemot vērā konstatēto trūkumu un bojājumu vērtējumu, inspektors nosaka transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā, noformē tehniskās kontroles uz ceļa protokolu un izsniedz to transportlīdzekļa vadītājam.

53. Ja transportlīdzeklim tehniskajā kontrolē uz ceļa ir konstatēti trūkumi vai bojājumi, inspektors sniedz skaidrojumu par tiem trūkumiem un bojājumiem, kuriem pievēršama uzmanība turpmākajā transportlīdzekļa ekspluatācijas gaitā, par tiem trūkumiem un bojājumiem, kurus nepieciešams novērst, kā arī par tiem bojājumiem, kuru dēļ transportlīdzekļa turpmāka piedalīšanās ceļu satiksmē ir aizliegta. Transportlīdzekļa vadītājs ar parakstu apliecina, ka transportlīdzekļa trūkumu un bojājumu novērtējums ir izskaidrots.

54. Ja Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim piešķir 2. vērtējumu, tiek anulēta esošā atļauja piedalīties ceļu satiksmē, noņemta tehniskās apskates uzlīme un dota pagaidu atļauja. Esošās pagaidu atļaujas termiņš netiek pagarināts.

55. Pēc konstatēto trūkumu vai bojājumu novēršanas transportlīdzekli uzrāda jebkurā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošā tehniskās apskates stacijā tehniskās apskates veikšanai vai atkārtotas pārbaudes veikšanai pagaidu atļaujas derīguma termiņa laikā. Ja atkārtotajā pārbaudē tiek konstatēts, ka iepriekš konstatētie trūkumi vai bojājumi ir novērsti un transportlīdzeklim nav citu acīmredzamu trūkumu vai bojājumu, transportlīdzeklim tiek atjaunota iepriekšējā atļauja piedalīties ceļu satiksmē un tiek noformēta tehniskās apskates uzlīme ar iepriekšējo derīguma termiņu.

56. Ja transportlīdzeklim piešķir 3. vērtējumu, tā turpmākā piedalīšanās ceļu satiksmē ir aizliegta. Šādā gadījumā inspektors anulē atļauju vai pagaidu atļauju piedalīties ceļu satiksmē (Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim), noņem tehniskās apskates uzlīmi (Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim), aiztur (noņem) transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un par to izdara attiecīgu ierakstu tehniskās kontroles uz ceļa protokolā.

57. Transportlīdzekļa vadītājs tiek informēts par attiecīgo CSDD klientu apkalpošanas centru un laiku, kad iespējams atgūt aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes.

58. Būtiski vai bīstami trūkumi vai bojājumi, kas tiek konstatēti sākotnējā vai detalizētajā pārbaudē, jānovērš pirms transportlīdzekļa turpmākas izmantošanas uz koplietošanas ceļiem. Ja bīstamus trūkumus vai bojājumus nav tehniski iespējams novērst uz vietas, transportlīdzekļa vadītājs, izmantojot evakuatoru vai velkot cietajā sakabē, nogādā transportlīdzekli tuvākajā stāvvietā vai remonta vietā.

59. Aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes līdz nākamās darbdienas beigām nogādā tuvākajā CSDD klientu apkalpošanas centrā, kurā atrodas attiecīgā transportlīdzekļa kategorijai atbilstoša tehniskās apskates stacija, vai tuvākajā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošā tehniskās apskates stacijā.

59.1 Aizturēto transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmi (zīmes) uzglabā ne ilgāk kā sešus mēnešus no pārbaudes veikšanas dienas. Aizturēto transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmi (zīmes) iznīcina, ja sešu mēnešu laikā tā (tās) nav saņemta (saņemtas) atpakaļ šo noteikumu 60. punktā minētajā kārtībā.

60. Lai saņemtu atpakaļ aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes, transportlīdzeklim novērš konstatētos trūkumus vai bojājumus un uzrāda to norādītajā tehniskās apskates stacijā. Ja transportlīdzeklim:

60.1. tiek piešķirts 0. vai 1. vērtējums, transportlīdzekļa uzrādītājam atdod aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim atjauno atļauju piedalīties ceļu satiksmē un noformē tehniskās apskates uzlīmi;

60.2. tiek piešķirts 2. vērtējums, transportlīdzekļa uzrādītājam atdod aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim dod pagaidu atļauju, noformē tehniskās apskates uzlīmi un izsniedz tehniskās apskates protokolu;

60.3. tiek piešķirts 3. vērtējums, aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes netiek atdotas un tiek izsniegts tehniskās apskates protokols.

61. Autopārvadājumus vai ceļu satiksmi kontrolējošai institūcijai dati par tehnisko kontroli uz ceļa ir pieejami transportlīdzekļu reģistrā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai atbilstoši kompetencei noteiktu uzņēmuma riska profilu, kā arī konstatētu pārkāpumus, kuru dēļ uzņēmums var zaudēt labo reputāciju.

62. Regulāri katru gadu CSDD kopīgi ar citām dalībvalstīm veic saskaņotu tehnisko kontroli uz ceļa. Minēto kontroli var apvienot ar citiem transportlīdzekļu kontroles pasākumiem.

63. CSDD reizi divos gados līdz attiecīgā gada 31. martam nosūta Eiropas Komisijai ziņojumu par transportlīdzekļu skaitu, kuriem iepriekšējos divos gados veikta tehniskā kontrole uz ceļa, klasificējot tos pēc kategorijas un reģistrācijas valsts, kā arī detalizēto pārbaužu laikā konstatētos transportlīdzekļu sistēmu, mezglu un agregātu trūkumus un bojājumus. Pirmais ziņojums aptver divu gadu laikposmu, kas sākas 2019. gada 1. janvārī.

 64. Vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē (turpmāk – vienas dienas atļauja) ir vienreizēja atļauja piedalīties ceļu satiksmē transportlīdzekļu reģistrā norādītajā datumā, kas paredzēta, lai transportlīdzekļa vadītājs varētu aizbraukt līdz tuvākajai transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošai tehniskās apskates stacijai ar transportlīdzekli, kura atļaujai vai pagaidu atļaujai piedalīties ceļu satiksmē beidzies termiņš (nav spēkā tehniskās apskates uzlīme).

65. Vienas dienas atļauja dod tiesības pārvietoties ar tajā norādīto trans­portlīdzekli no tā remonta vai atrašanās vietas tikai līdz tuvākajai transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošajai tehniskās apskates stacijai.

66. Vienas dienas atļauju transportlīdzekļa uzrādītājs var pieprasīt un saņemt elektroniski vai personīgi jebkurā CSDD klientu apkalpošanas centrā.

67. Vienam transportlīdzeklim vienas dienas atļauja tiek izsniegta ne vairāk kā divas reizes kalendāra gadā.

68. Vienas dienas atļauja nedod tiesības ar transportlīdzekli veikt pasažieru vai kravu pārvadājumus, kā arī transportlīdzekļu vadītāju apmācību.

69. Vienas dienas atļauja ir informācija transportlīdzekļu reģistrā par:

69.1. transportlīdzekli;

69.2. vietu (adresi), no kuras norādītais transportlīdzeklis pārvietosies uz tuvāko transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošo tehniskās apskates staciju;

69.3. datumu un laiku, kad ar transportlīdzekli ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, lai nokļūtu tuvākajā transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošā tehniskās apskates stacijā.

70. Izmantojot vienas dienas atļauju, transportlīdzekļa vadītājs ir atbildīgs par to, lai tajā norādītais transportlīdzeklis tieši neapdraudētu satiksmes drošību, apkārtējo vidi, cilvēku veselību un dzīvību un tam nebūtu tādu trūkumu vai bojājumu, kuru dēļ tas nedrīkstētu piedalīties ceļu satiksmē.

71. Sporta automobilis ir normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā reģistrēts automobilis, kura reģistrācijas apliecības sadaļā "Piezīmes" norādīta atzīme "Sporta".

72. Tehnisko apskati neveic sporta automobiļiem, kas konstruktīvi paredzēti sporta sacensībām tikai speciāli šim nolūkam izveidotās (ierīkotās) slēgta tipa trasēs. Šādiem automobiļiem netiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē.

73. Sporta automobilim tehnisko apskati veic, pārliecinoties par tā iekārtu, ierīču un mezglu atbilstošu darbspēju un tehnisko stāvokli atbilstoši šo noteikumu II nodaļā noteiktajai kārtībai un sporta homologācijas tehniskajām prasībām.

74. Sporta automobilim tiek dota īslaicīga atļauja piedalīties ceļu satiksmē (ceļa posmos sacensību un treniņu laikā, pārvietojoties no viena sacensību posma uz citu vai pārvietojoties citur saistībā ar piedalīšanos konkrētās sacensībās). Īslaicīgās atļaujas piedalīties ceļu satiksmē termiņš tiek norādīts apstiprinātajā pieteikumā dalībai sacensībās. Sporta automobiļiem īslaicīgo atļauju piedalīties ceļu satiksmē apliecina sporta automobiļa tehniskā pase, apstiprināts pieteikums dalībai sacensībās un tehniskās apskates uzlīme, kas uzlīmēta uz speciālas pamatnes.

75. Speciālais militārais transportlīdzeklis ir mehāniskais transportlīdzeklis, kas būvēts uz automobiļa bāzes, pēc konstrukcijas ir paredzēts izmantošanai mācību kaujas un kaujas apstākļos un kas ir reģistrēts normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā.

76. Speciālajam militārajam transportlīdzeklim tehnisko apskati veic, pārliecinoties par tā iekārtu, ierīču un mezglu atbilstošu darbspēju un tehnisko stāvokli, ciktāl tas ir iespējams ar pieejamām diagnostikas iekārtām. Šādam transportlīdzeklim ir pieļaujamas neatbilstības šo noteikumu prasībām, kuras saistītas ar specifisko funkciju veikšanu.

77. Speciālajam militārajam transportlīdzeklim tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai piedalītos specifisko funkciju veikšanā. Speciālā militārā transportlīdzekļa atļauju piedalīties ceļu satiksmē apliecina tehniskās apskates uzlīme uz speciālas pamatnes.

 78. Vēsturisks spēkrats ir normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā reģistrēts transportlīdzeklis, kura reģistrācijas apliecības sadaļā "Piezīmes" norādīta atzīme "Vēsturisks spēkrats".

79. Vēsturiskam spēkratam, kas izgatavots līdz 1944. gada 31. decembrim, tehnisko apskati neveic.

80. Vēsturiskam spēkratam tehnisko apskati veic, pārliecinoties par tā iekārtu, ierīču un mezglu atbilstošu darbspēju un tehnisko stāvokli saskaņā ar šo noteikumu II nodaļā noteikto kārtību, ciktāl tas ir iespējams ar pieejamām diagnostikas iekārtām. Šādam transportlīdzeklim ir pieļaujamas atkāpes no šo noteikumu prasībām, kas saistītas ar tā oriģinālo konstrukciju un kas būtiski neietekmē satiksmes drošību.

81. Lai nodrošinātu tehniskās kontroles procesa atbilstību šo noteikumu prasībām, CSDD vai tās pilnvarotas personas (turpmāk – kontrolējošie darbinieki) nodrošina tehniskās kontroles procesa uzraudzību un kvalitātes kontroli atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam.

82. Tehniskās kontroles procesa uzraudzības un kvalitātes kontroles ietvaros veic vismaz šādus pasākumus:

82.1. pēc kontrolējošā darbinieka pieprasījuma transportlīdzekli pakļauj atkārtotai tehniskā stāvokļa novērtēšanai uzreiz pēc tehniskās apskates veikšanas;

82.2. tehniskās apskates stacijās transportlīdzeklim veic slēptās pārbaudes;

82.3. veic pārbaudes klātienē;

82.4. validē tehniskajā kontrolē elektroniski fiksētus un pārraidītus veikto mērījumu rezultātus, proti, periodiski nosaka fiksēto datu atbilstību faktiskajiem lielumiem;

82.5. analizē tehniskās kontroles rezultātus.

83. Ja transportlīdzeklim tiek veikta atkārtota tehniskā stāvokļa novērtēšana tehniskās apskates procesa kvalitātes kontroles ietvaros un ja inspektora piešķirtais transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa kopējais novērtējums vai novērtējums kādā atsevišķā pozīcijā vai pozīcijās atšķiras no kontrolējošā darbinieka novērtējuma, noteicošais ir kontrolējošā darbinieka piešķirtais kopējais novērtējums vai novērtējums atsevišķā pozīcijā vai pozīcijās.

84. Ja kontrolējošā darbinieka novērtējums saistīts ar atļaujas vai pagaidu atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanu, tā tiek anulēta. Inspektors pēc kontrolējošā darbinieka novērtējuma piešķiršanas rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 26. punktā noteikto kārtību.

85. Atļauja piedalīties ceļu satiksmē un tehniskās apskates uzlīme tiek anulēta:

85.1. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pēc ceļu satiksmes negadījuma;

85.2. ja, veicot uz tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas lēmuma pamata ierosinātu transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kontroli, tiek konstatēti būtiski vai bīstami trūkumi vai bojājumi.

86. Lai atjaunotu atļauju piedalīties ceļu satiksmē šo noteikumu 85. punktā minētajos gadījumos, transportlīdzekli uzrāda tehniskajai apskatei.

87. Ja transportlīdzekļa uzrādītājs nepiekrīt transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējumam tehniskajā apskatē, transport­līdzekļa uzrādītājs, transportlīdzeklim nepametot tehniskās apskates vietu, pēc tehniskās apskates veikšanas vēršas pie attiecīgās CSDD klientu apkalpošanas centra vadītāja vai viņa pilnvarotas personas, lai veiktu atkārtotu transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtēšanu CSDD klientu apkalpošanas centra vadītāja vai viņa pilnvarotas personas klātbūtnē.

88. Ja transportlīdzekļa uzrādītājs nepiekrīt transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējumam tehniskajā kontrolē uz ceļa, transportlīdzekļa uzrādītājs tajā pašā dienā vai nākamajā darbdienā pēc tehniskās kontroles uz ceļa ierodas inspektora norādītajā CSDD klientu apkalpošanas centra tehniskās apskates stacijā, lai veiktu atkārtotu transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtēšanu CSDD klientu apkalpošanas centra vadītāja vai viņa pilnvarotas personas klātbūtnē.

89. Ja domstarpības nav atrisināmas vai nav risinātas šo noteikumu 87. vai 88. punktā noteiktajā kārtībā, transportlīdzekļa uzrādītājs piecu darbdienu laikā pēc transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa vērtējuma piešķiršanas iesniedz CSDD valdei iesniegumu, kurā detalizēti izklāstītas tehniska rakstura domstarpības. Pēc iesnieguma saņemšanas CSDD rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa atkārtotās novērtēšanas vietu un laiku.

90. Ja transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa kopējais novērtējums vai novērtējums pa atsevišķiem kodiem atkārtotajā novērtēšanā atšķiras no sākotnējā novērtējuma, noteicošais ir atkārtotajā novērtēšanā piešķirtais novērtējums.

91. Ja atkārtotajā novērtēšanā piešķirtais novērtējums saistīts ar atļaujas vai pagaidu atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanu, tā tiek anulēta. Inspektors pēc atkārtotās novērtēšanas rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 26. punktā noteikto kārtību.

92. Līdz atkārtotai transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un aprīkojuma novērtēšanai remontdarbu vai komplektācijas izmaiņu veikšana konkrētajam transportlīdzeklim ir aizliegta.

93. Ja atkārtotajā novērtēšanā tiek konstatēts, ka ir veikti remontdarbi, vai ja transportlīdzekļa uzrādītājs atsakās uzrādīt transportlīdzekli atkārtotai novērtēšanai vai neierodas uz atkārtoto novērtēšanu, paliek spēkā iepriekš piešķirtais transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējums.

94. CSDD lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

95. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 29. aprīļa noteikumus Nr. 466 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 69. nr.; 2005, 20. nr.; 2007, 17. nr.; 2008, 57., 167. nr.; 2010, 25. nr.; 2011, 204. nr.; 2014, 210. nr.; 2016, 26., 235. nr.)

96. Šo noteikumu 61. punkts stājas spēkā 2019. gada 20. maijā.

97. Šo noteikumu 2. un 5. pielikums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

98. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. martā.

99. Šo noteikumu 1. pielikuma II sadaļas 6.1.3. koda A7 daļas trešajā rindkopā ietvertās prasības par transportlīdzekļu saspiestas dabas gāzes balonu periodisku pārbaudi atbilstošā inspicēšanas institūcijā, kā arī šo noteikumu 1. pielikuma II sadaļas 6.1.3. koda B daļas tabulas "B.

Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi" vērtēšanas kritērijā B7 ietvertās prasības par saspiestas dabas gāzes balona periodiskās pārbaudes apliecinājumu transportlīdzekļu reģistrā ir piemērojamas, sākot ar 2023. gada 1. janvāri.

100. Šo noteikumu 1. pielikuma II sadaļas 1.2.2. koda B daļas tabulas "B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi" vērtēšanas kritērijā B2 ietvertās prasības par pārbaudes spiediena minimumu ir piemērojamas, sākot ar 2025. gada 1. janvāri.

101. Šo noteikumu 1. pielikuma II sadaļas 5.2.3. koda A1 sadaļā ietvertās prasības par ziemas riepām, kas apzīmētas ar marķējumu "", stājas spēkā 2024. gada 1. oktobrī.

102. Šo noteikumu 2. pielikuma 4.17. apakšpunkts stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

I. Vispārīgie nosacījumi

1. Transportlīdzekļa tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa veic ar pieejamiem paņēmieniem un aprīkojumu, neizmantojot instrumentus kādas transportlīdzekļa daļas demontāžai vai noņemšanai. Tas neattiecas uz palīgdarbībām, kas saistītas ar pārsegu vai vāku, vai citu sastāvdaļu atvēršanu vai noņemšanu, lai pieslēgtos transportlīdzekļa pašdiagnostikas sistēmai (turpmāk – OBD), bremžu iekārtai vai citai transportlīdzekļa sistēmai.

2. Šajā pielikumā dotajām pārbaudes metodēm ir ieteikuma raksturs, kas neizslēdz citu pārbaudes metožu izmantošanu.

3. Šajā pielikumā noteiktie vērtēšanas kritēriji attiecināmi uz prasībām, kas bijušas spēkā konkrētā transportlīdzekļa tipa vai individuālās apstiprināšanas laikā, pirmās reģistrācijas laikā, vai uz modernizēšanas prasībām.

4. Kad ir noteikta vizuāla pārbaudes metode, tas nozīmē, ka inspektoram attiecīgais elements ne tikai jāapskata, bet, ja iespējams un nepieciešams, arī jāpārbauda, piemēram, ar rokām, jānovērtē skaņa vai jāizmanto citi vienkārši pārbaudes paņēmieni vai instrumenti.

5. Pārbaudes procesā konstatētos trūkumus un bojājumus novērtē saskaņā ar attiecīgās B daļas tabulā dotajiem kritērijiem, katru trūkumu un bojājumu izskatot atsevišķi. Prasībām, kas noteiktas katras pārbaudāmo pozīciju grupas A daļā, atbilst prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi, kas attiecīgi noteikti katras pārbaudāmo pozīciju grupas B daļā.

6. Atļautu transportlīdzekļa pārbūvi, kas nav noformēta normatīvajos aktos par transportlīdzekļu pārbūvi noteiktā kārtībā, vai pārveidojumu, kas neatbilst normatīvo aktu par transportlīdzekļu pārbūvi nosacījumiem, attiecīgajā kodā novērtē ar 2. vērtējumu. Aizliegtu transportlīdzekļa pārbūvi attiecīgajā kodā novērtē ar 3. vērtējumu.

7. Transportlīdzekļa tehnisko prasību kopums noteikts transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā vai citos normatīvajos aktos transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas jomā (turpmāk – Transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumi).

8. Ja obligāti uzstādāmais lukturis atrodas aiz transportlīdzekļa stiklojuma, šis stiklojums tiek uzskatīts par luktura gaismu izstarojošo virsmu.

9. Neatkarīgi no 0.2. kodā piešķirtā novērtējuma piemērojami šo noteikumu 23. punkta nosacījumi.

II. Specifiskie nosacījumi

0. GRUPA. TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJA

0.1. Reģistrācijas numura zīmes

A. Prasības

A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tiesību aktos noteiktajām un ar to saistītajām valsts reģistrācijas numura zīmēm. Valsts reģistrācijas numura zīmes tipam un novietojumam jāatbilst normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajām prasībām. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt pienācīgi nostiprinātai izgatavotāja paredzētajā vietā.

A2. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt horizontāli orientētai, un tās saturam jābūt lasāmam no kreisās uz labo pusi. Valsts reģistrācijas numura zīmes stiprinājuma elementi nedrīkst radīt vizuāli maldinošu iespaidu par tās saturu. Valsts reģistrācijas numura zīmi visā tās redzamības zonā nedrīkst aizsegt nekādi transportlīdzekļa elementi (piemēram, aizsargrežģi, sakabes ierīce).

Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt redzamai visā telpā, kuru norobežo četras plaknes: divas vertikālas plaknes, kas pieskaras numura zīmes sānu malām un ir vērstas 30° leņķī uz āru no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes; plakne, kas pieskaras numura zīmes augšējai malai un ir vērsta 15° leņķī uz augšu no horizontālās plaknes; horizontāla plakne, kas šķērso numura zīmes apakšējo malu (ja numura zīmes augšējā mala atrodas augstāk par 1,20 m no ceļa virsmas, šī plakne ir vērsta 15° leņķī uz leju no horizontālās plaknes).

Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt novietotai perpendikulāri transportlīdzekļa simetrijas plaknei. Numura zīmei jābūt novietotai vertikāli (pieļaujama 5° pielaide). Ja transportlīdzekļa konstrukcija to nepieļauj, reģistrācijas numura zīme var būt novirzīta no vertikāles ne vairāk par 30°, ja tās virsma vērsta uz augšu un augšējā mala neatrodas augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas, un ne vairāk par 15°, ja tās virsma vērsta uz leju un augšējā mala atrodas augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas.

Ja aizmugurējo valsts reģistrācijas numura zīmi uzstāda vietā, kuru izgatavotājs nav paredzējis, vai ir veikta transportlīdzekļa pārbūve, numura zīmi novieto atbilstoši šādām prasībām:

1) numura zīmes viduspunkts nedrīkst atrasties pa labi no transportlīdzekļa gareniskās simetrijas plaknes. Numura zīmes kreisā sānu mala nedrīkst atrasties pa kreisi no vertikālās plaknes, kas ir paralēla gareniskās simetrijas plaknei un pieskaras vistālāk izvirzītajam transportlīdzekļa sānu gabarīta punktam;

2) reģistrācijas numura zīmes apakšējā mala nedrīkst atrasties zemāk par 0,3 m no ceļa virsmas (motocikliem – 0,2 m vai zemāk par riteņa rādiusa attālumu no zemes, ja tas ir mazāks par 0,20 m), bet augšējā mala – augstāk par 1,2 m (motocikliem – 1,5 m) no ceļa virsmas. Ja pēdējais nosacījums transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ nav izpildāms, valsts reģistrācijas numura zīmi novieto iespējami tuvāk minētajam augstumam. Reģistrācijas numura zīmes augstumu virs ceļa virsmas mēra nenoslogotam transportlīdzeklim.

A3. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt tīrai, salasāmai, bez mehāniskiem vai citādiem bojājumiem, kas ietekmē tās salasāmību. Aizliegts krāsot valsts reģistrācijas numura zīmes atstarojošo virsmu, lietot valsts reģistrācijas numura zīmi imitējošus izstrādājumus, tostarp salikumus no citu valsts reģistrācijas numura zīmju fragmentiem, un jebkādus valsts reģistrācijas numura zīmes pārklājumus.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

0.2. Transportlīdzekļa identifikācijas/šasijas/sērijas numurs

A. Prasības

A1. Transportlīdzeklim ir jābūt identifikācijas/šasijas/sērijas numuram. Tam jābūt pilnībā salasāmam, bez mehāniskiem bojājumiem, bez viltojuma pazīmēm un jāatbilst izgatavotāja noteiktajām marķēšanas prasībām, kā arī transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentam.

A2. Transportlīdzeklim ir jābūt obligātajai izgatavotāja plāksnītei. Tai jābūt rūpnieciski piestiprinātai, un tās ierakstiem jābūt pilnībā salasāmiem.

A3. Sākot ar 1998. gada 1. janvāri, Latvijā izgatavotam transportlīdzeklim un, sākot ar 2014. gada 20. februāri, Latvijā pašizgatavotai piekabei (puspiekabei) jābūt marķētai atbilstoši normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu mopēdiem, mehāniskajiem transportlīdzekļiem, to piekabēm un sastāvdaļām noteiktajām prasībām.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējums

1. GRUPA. BREMŽU IEKĀRTA

Veicot bremžu iekārtas tehnisko kontroli atkārtotajā pārbaudē, ja pamatpārbaudē ticis konstatēts trūkums vai bojājums, kura novēršanai bijusi nepieciešama kādas sastāvdaļas labošana vai nomaiņa, jāpārbauda visas bremžu iekārtas darbība kopumā. Mācību braukšanai paredzētajiem transportlīdzekļiem ar dublējošo vadības sistēmu jāveic arī dublējošās bremžu iekārtas darbības kontrole.

1.1. Mehāniskais stāvoklis un darbība

1.1.1. Darba bremzes pedāļa/sviras kustīgais savienojums

A. Prasības

A1. Darba bremzes pedālim/svirai kustīgajā savienojumā jādarbojas brīvi. Kustīgajā savienojumā nedrīkst būt pārmērīgs nodilums vai brīvkustība.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.2. Pedāļa/rokas sviras stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiens

A. Prasības

A1. Pedālim/svirai jāpārvietojas netraucēti un pakāpeniski. Pirmo reizi pilnībā nospiežot bremžu pedāli/sviru, jāpaliek pietiekamai gājiena rezervei. Pēc pedāļa/sviras atslogošanas tam/tai brīvi jāatgriežas izejas stāvoklī.

A2. Bremžu pedāļa kājas atbalsta virsmai jābūt pārklātai ar rievotu palielinātas berzes materiālu vai kā citādi nodrošinātai pret slīdēšanu. Pārklājumam vai tā materiālam jābūt nebojātam un nostiprinātam uz pedāļa.

A3. Bremžu sviras dekoratīvajam apvalkam (ja tāds ir) jābūt nekustīgi nostiprinātam pie tās. Bremžu sviras galam jābūt sfēriskam vai cilindriskam, ar noapaļojuma rādiusu, kas nav mazāks par 7 mm.

A4. Bremžu pedālim/svirai jābūt bez plaisām un bojājumiem. Nav pieļaujama bremžu pedāļa sānkustība un remontmetinājumi.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.3. Vakuumsūknis vai kompresors

A. Prasības

A1. Kompresoram (vakuumsūknim) transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajā laikā jānodrošina tāds gaisa spiediens bremžu iekārtā, kāds pietiekams bremžu darbināšanai vismaz četras reizes pēc pazemināta gaisa spiediena brīdinošās ierīces ieslēgšanās vai attiecīga manometra rādījuma.

A2. Daudzkontūru aizsargvārstam un pārplūdes vārstam jādarbojas.

A3. Kompresoram (vakuumsūknim) jānodrošina papildu (avārijas) bremžu darbības un efektivitātes rādītāju ievērošana.

A4. Nav pieļaujama eļļas noplūde no kompresora (vakuumsūkņa).

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.4. Zema spiediena indikators vai manometrs

A. Prasības

A1. Zema spiediena indikatoram vai manometram pienācīgi jādarbojas un jāinformē par pazeminātu saspiestā gaisa spiedienu bremžu iekārtā.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.5. Ar roku darbināms bremžu vadības vārsts

A. Prasības

A1. Ar roku darbināmajam bremžu vadības vārstam un tā vadības ierīcei jāveic paredzētās funkcijas. Visiem stiprinājumiem jābūt bez brīvkustībām. Sistēmai un savienojumiem jābūt hermētiskiem.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.6. Stāvbremzes vadības ierīce, vadības svira, stāvbremzes sprūdierīce, elektroniskā stāvbremze

A. Prasības

A1. Sprūdierīcei jāfiksē svira jebkurā stāvoklī.

A2. Sprūdierīce un stāvbremzes vadības ierīce (vadības svira) nedrīkst būt bojāta, remontēta metinot, ar palielinātu brīvkustību kustīga savienojuma vietā.

A3. Stāvbremzes vadības ierīcei (vadības svirai) jābūt noregulētai tā, lai, novelkot to līdz galam, paliktu stāvbremzes konstrukcijā paredzētā gājiena rezerve. Piekabes (puspiekabes) mehāniskās stāvbremzes troses spriegošanas spolei nobremzētā stāvoklī jānodrošina troses papildu uztīšanas iespēja.

A4. Jādarbojas elektroniskās stāvbremzes vadības ierīcei. Elektroniskās stāvbremzes brīdinājuma indikators nedrīkst uzrādīt nepareizu tās darbību.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.7. Bremžu vārsti (ar kāju darbināmi vārsti, atslogošanas vārsti, regulatori)

A. Prasības

A1. Bremžu pārvada vārsti nedrīkst būt bojāti. Tiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem un hermētiskiem.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.8. Piekabes (puspiekabes) bremžu iekārtas savienojums (elektriskais vai pneimatiskais)

A. Prasības

A1. Savienojuma krāniem un vārstiem jābūt bez bojājumiem, atbilstoši nostiprinātiem un aprīkotiem ar putekļusargiem.

A2. Savienojuma blīvējošajām virsmām jānodrošina pārvada hermētiskums, bet saslēdzošajām daļām – drošs savienojums. Savienojuma detaļām jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātām. Savienojumam jānodrošina piekabes (puspiekabes) bremžu iekārtas elektriskās un pneimatiskās daļas pareiza darbība.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.9. Saspiestā gaisa balons

A. Prasības

A1. Saspiestā gaisa balonam jābūt bez mehāniskiem vai korozijas bojājumiem. Saspiestā gaisa balonam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Gaisa noplūde no saspiestā gaisa balona nav pieļaujama. Jādarbojas saspiestā gaisa balona drenāžas ierīcei.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.10. Bremzēšanas spēka pastiprinātājs, galvenais bremžu cilindrs (hidrauliskās sistēmas)

A. Prasības

A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzēto bremzēšanas spēka pastiprinātāju un bremžu galveno cilindru. Minētajiem mezgliem jādarbojas un jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Savienojumiem jābūt hermētiskiem.

A2. Galvenā bremžu cilindra bremžu šķidruma tvertnei jābūt hermētiski noslēgtai. Bremžu šķidruma līmenis tvertnē nedrīkst būt zemāks par minimālo. Par to jābrīdina transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajai bremžu šķidruma avārijas līmeņa indikācijai (ja tāda ir).

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.11. Bremžu pārvada cauruļvadi

A. Prasības

A1. Nav pieļaujama nehermētisku, deformētu, asā leņķī saliektu, korodējušu, lodētu vai citādi remontētu bremžu pārvada cauruļvadu izmantošana.

A2. Bremžu pārvada cauruļvadiem jābūt nostiprinātiem izgatavotāja paredzētajās vietās, tie nedrīkst berzties pret citām transportlīdzekļa daļām.

A3. Nav pieļaujama konkrētajai bremžu sistēmai neparedzēta cauruļvada izmantošana.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.12. Bremžu pārvada šļūtenes

A. Prasības

A1. Nav pieļaujama tādas bremžu šļūtenes ekspluatācija, kas ir nehermētiska, jebkādā veidā mehāniski bojāta, ar bojātu vai mehāniska bojājuma rezultātā redzamu kordu un kuras metāliskās daļas ir stipri korodējušas.

A2. Bremžu šļūtene nedrīkst būt savērpusies, saliekusies asā leņķī, pārklāta ar jebkādu vielu (krāsu, pretkorozijas pārklājumu u. tml.) vai materiālu. Tā nedrīkst būt nostiepta pie jebkāda stūrējamo riteņu pagrieziena leņķa vai balstiekārtas noslogojuma un berzties pret citām transportlīdzekļa daļām. Bremžu šļūtenēm jābūt atbilstoši nostiprinātām.

A3. Nav pieļaujama konkrētajai bremžu sistēmai neparedzētas šļūtenes izmantošana.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.13. Bremžu uzlikas un kluči

A. Prasības

A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzētiem bremžu lokiem, bremžu uzlikām vai bremžu klučiem. Bremžu uzlikas vai kluča nodilums nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto. Par to jābrīdina attiecīgajai indikācijas iekārtai, ja tāda ir.

A2. Bremžu uzlikas vai kluča darba virsmai jābūt bez piesārņojuma (eļļas, smērvielas u. tml.), kas var samazināt vai samazina bremzēšanas efektivitāti. Bremžu lokam, uzlikai vai klucim jābūt atbilstoši uzstādītam.

A3. Aizliegts izmantot atjaunotu diska bremžu kluci. Atļauts izmantot atjaunotu trumuļa bremžu loka uzliku, ja šādu remontu paredz transportlīdzekļa izgatavotājs.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.14. Bremžu trumuļi, bremžu diski

A. Prasības

A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzētiem bremžu trumuļiem vai bremžu diskiem. Bremžu trumuļiem vai bremžu diskiem uz transportlīdzekļa vienas ass pretējās pusēs jābūt vienāda izmēra un veida (piemēram, ventilējami vai neventilējami bremžu diski). Bremžu diskam vai bremžu trumulim jābūt atbilstoši nostiprinātam. Aizliegts izmantot pašizgatavotus bremžu diskus vai bremžu trumuļus.

A2. Bremžu diska vai bremžu trumuļa darba virsmai jābūt ar vienmērīgu nodilumu. Nav pieļaujams bremžu diska vai bremžu trumuļa nodilums, kas pārsniedz bremžu izgatavotāja norādīto minimālo pieļaujamo bremžu diska biezumu vai bremžu trumuļa maksimālo pieļaujamo diametru. Bremžu diska vai bremžu trumuļa darba virsmas funkcionējošā daļa nedrīkst būt mazāka par divām trešdaļām no darba virsmas platuma.

A3. Bremžu trumulim vai bremžu diskam nedrīkst būt plaisas, izlūzumi vai būtiski korozijas bojājumi, kas ietekmē bremzēšanas īpašības.

A4. Bremžu trumulim vai bremžu diskam jābūt bez piesārņojuma (piemēram, eļļas, smērvielas), kas var ietekmēt vai ietekmē bremzēšanas efektivitāti.

A5. Bremžu trumulim jābūt aprīkotam ar izgatavotāja paredzēto aizsargplāksni. Bremžu disks var būt aprīkots ar aizsargplāksni. Bremžu diska vai bremžu trumuļa aizsargplāksnei jābūt atbilstoši nostiprinātai. Bremžu diska vai bremžu trumuļa aizsargplāksne nedrīkst būt deformēta un radīt citu sastāvdaļu (piemēram, vadu, cauruļvadu, šļūtenes) bojājumu draudus.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.15. Bremžu iekārtas troses, stieņi, sviras un to savienojumi

A. Prasības

A1. Bremžu iekārtas stieņiem un svirām nedrīkst būt deformācijas, citi mehāniski vai būtiski korozijas bojājumi vai remontmetinājumi un nedrošs vai neatbilstošs stiprinājums.

A2. Nav pieļaujama nolietojuma vai nepareizas regulēšanas radīta palielināta brīvkustība savienojumos un kustīgo detaļu brīvas kustības ierobežojumi.

A3. Bremžu iekārtas troses nedrīkst būt bojātas vai samezglojušās, tām brīvi jāpārvietojas nebojātās vadotnēs un jābūt nospriegotām. Nav pieļaujama troses būtiska korozija vai nodilums.

A4. Savienojumu vietām jābūt aprīkotām ar drošības ierīcēm pret atvienošanos.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.16. Riteņu bremžu mehānismi, darba cilindri, pneimokameras (ieskaitot energoakumulatorus un hidrauliskos cilindrus)

A. Prasības

A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzētajiem riteņu bremžu mehānismiem, bremžu darba cilindriem, pneimokamerām vai energoakumulatoriem. Riteņu bremžu mehānismiem, bremžu darba cilindriem vai pneimokamerām jābūt vienādām abās ass pusēs.

A2. Riteņu bremžu mehānismam, bremžu darba cilindram, pneimokamerai un energoakumulatoram jābūt nekustīgi nostiprinātam un hermētiskam, bez korozijas un mehāniskiem bojājumiem – plaisām, izlūzumiem, lūzumiem, deformācijām u. tml.

A3. Darba virzuļa vai membrānas mehānisma gājienam jānodrošina pietiekama bremžu efektivitāte un jāsaglabā pietiekama gājiena rezerve. Riteņa bremžu mehānismam jānodrošina kluču (loku) ātra atvirzīšana no darba virsmām. Energoakumulatora atsperes saspiedējskrūvei jānodrošina atsperes saspiešana.

A4. Putekļusargam jābūt nostiprinātam un bez bojājumiem.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.17. Bremzēšanas spēku regulators

A. Prasības

A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā oriģinālajā konstrukcijā paredzēto bremzēšanas spēku regulatoru.

A2. Bremzēšanas spēku regulatoram jādarbojas, jābūt pareizi nostiprinātam un iestatītam. Savienojumiem pie bremzēšanas spēku regulatora jābūt nebojātiem, hermētiskiem. Tā darbība nedrīkst būt jebkādā veidā traucēta vai apgrūtināta.

A3. Transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajā vietā jābūt piestiprinātai bremzēšanas spēku regulatora datu plāksnītei.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.18. Bremžu regulēšanas mehānismi un indikatori

A. Prasības

A1. Bremžu regulēšanas mehānismiem vai indikatoriem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem vai remontmetinājumiem. Bremžu regulēšanas mehānismiem vai indikatoriem jābūt atbilstoši uzstādītiem un iestatītiem. Bremžu regulēšanas mehānisma vai indikatora vārpstas gultņojumā nedrīkst būt palielināts nodilums, brīvkustība vai darba gājiens, to gultņojums nedrīkst ķīlēties.

A2. Bremžu regulēšanas mehānismus un indikatorus aizliegts aizstāt ar tādiem, kas neatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajai konstrukcijai.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.19. Lēninātāja sistēma (ja uzstādīta vai jābūt uzstādītai)

A. Prasības

A1. Mehāniskajam transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar lēninātāja sistēmu, ja to paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

A2. Lēninātāja sistēmai jābūt bez acīmredzamiem bojājumiem, tās sastāvdaļām jābūt pienācīgi nostiprinātām, un sistēmai netraucēti jādarbojas.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.20. Automātiska piekabes (puspiekabes) bremžu darbība

A. Prasības

A1. Piekabes (puspiekabes) bremzēm jāiedarbojas automātiski, atvienojot pneimatisko bremžu savienojumu starp velkošo transportlīdzekli un piekabi (puspiekabi), ja to paredz piekabes (puspiekabes) izgatavotājs.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.21. Bremžu iekārta kopumā

A. Prasības

A1. Visām bremžu iekārtas daļām vai detaļām jābūt atbilstoši un droši nostiprinātām, bez ārējiem vai citādiem bojājumiem vai korozijas, bez gaisa vai bremžu iekārtas pretaizsalšanas šķidruma noplūdes vai bez pārveidojumiem, kas ietekmē bremžu iekārtas darbību.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.22. Pārbaudes iekārtas pieslēgvietas (ja tādas ir vai tādām jābūt)

A. Prasības

A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar pneimatiskās bremžu iekārtas pārbaudes iekārtas pieslēgvietām, ja tādas paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

A2. Pieslēgvietām jābūt darba kārtībā – izmantojamām pārbaudes iekārtas pieslēgšanai, bez bojājumiem. Nav pieļaujama gaisa noplūde no pieslēgvietām

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.1.23. Inerces bremzes

A. Prasības

A1. Inerces bremzēm jānodrošina pietiekama efektivitāte un vienādi jāiedarbojas uz abu pušu riteņiem, kam jābremzējas vienādi.

A2. Inerces bremžu iekārtas mehānisma bīdāmajai daļai jāpārvietojas viegli un bez jūtamas brīvkustības vadvirsmās. Mehānismam jābūt aizsargātam pret netīrumiem ar putekļusargu. Bremžu iedarbināšanas mehānismā jābūt tādai pārvietošanās rezervei, kas nodrošina brīvu riteņu rotāciju, kad velkošais transportlīdzeklis nebremzē.

A3. Inerces bremžu iekārtās oriģinālajā konstrukcijā paredzētajam triecienu slāpētājam jābūt atbilstoši nostiprinātam un darba kārtībā. Nav pieļaujami triecienu slāpētāja bojājumi, kas ietekmē tā darbību.

A4. Inerces bremzēm jāiedarbojas automātiski, piekabei atvienojoties no velkošā transportlīdzekļa.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.2. Darba bremžu darbība un efektivitāte

1.2.1. Darbība

A. Prasības

A1. Visiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar darba bremžu iekārtu, izņemot:

1) O1 kategorijas piekabes;

2) līdz 2000. gada 1. janvārim Latvijā pirmo reizi reģistrētas O2 kategorijas piekabes;

3) līdz 1980. gada 1. janvārim izgatavotās piekabes-cauruļvedējus, kam darba bremžu iekārtu nav paredzējis izgatavotājs;

4) piekabes, kuru maksimālais kustības ātrums nav lielāks par 30 km/h (40 km/h – piekabes, kas paredzētas laivu pārvadāšanai).

A2. Transportlīdzekļa darba bremzēm jādarbojas uz visiem riteņiem, kas aprīkoti ar bremžu mehānismiem.

A3. Bremzēšanas spēkiem uz vienas ass riteņiem jāpieaug vienmērīgi, pakāpeniski, bez palielinātām svārstībām katram ritenim pilna apgrieziena laikā un proporcionāli bremžu pedālim pieliktajam spēkam, ja bremžu pievads ir hidraulisks, vai bremžu pedāļa gājienam, ja bremžu pievads ir pneimatisks. Bremzēšanas spēku atšķirība jeb nevienmērība to pakāpeniskā pieauguma diapazonā nedrīkst pārsniegt 30 % starp vienas ass abu pušu riteņiem. Veicot bremžu iekārtas efektivitātes pārbaudi ceļa apstākļos, transportlīdzeklis nedrīkst ievērojami novirzīties no taisnvirziena kustības.

Bremžu darbības nevienmērību starp vienas ass abu pušu riteņiem aprēķina pēc formulas:

Δ – bremžu darbības nevienmērība starp vienas ass abu pušu riteņiem, %;

Fmax – bremzēšanas spēka lielākā vērtība, kN;

Fmin – bremzēšanas spēka mazākā vērtība, kN.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.2.2. Efektivitāte

A. Prasības

A1. Ja transportlīdzekļa pilna masa pārsniedz 3,5 t un pašmasas attiecība pret pilnu masu ir mazāka nekā 0,66, bremzēšanas efektivitāte tiek kontrolēta, transportlīdzeklim esot slogotam ar kravu tā, ka faktiskās masas attiecība pret pilnu masu ir lielāka nekā 0,66.

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar pneimatisko bremžu iekārtu, bremzēšanas efektivitāte var tikt kontrolēta, izmantojot spiedienu mērīšanu bremžu iekārtas vadības maģistrālē un bremžu kontūros un iegūto rezultātu ekstrapolāciju.

Darba bremzēm jānodrošina pietiekama bremzēšanas efektivitāte (z). Darba bremžu bremzēšanas efektivitāti aprēķina pēc formulas:

z – darba bremžu bremzēšanas efektivitāte, %;

ΣF – visu riteņu darba bremžu bremzēšanas spēku summa, kN;

G – ja transportlīdzekļa pilna masa nepārsniedz 3,5 t – pašsvars, kN (pašmasa [tonnas] x 9,8 [m/s2]), vai

ja transportlīdzekļa pilna masa pārsniedz 3,5 t un pašmasas attiecība pret pilnu masu ir lielāka nekā 0,66 – faktiskais svars, kN (faktiskā masa [tonnas] x 9,8 [m/s2]), vai

ja transportlīdzekļa pilna masa pārsniedz 3,5 t un pašmasas attiecība pret pilnu masu ir mazāka nekā 0,66 – faktiskais svars, kN (pašmasa [tonnas] x 9,8 [m/s2]), ar nosacījumu, ka transportlīdzeklis ir slogots ar kravu tā, ka faktiskās masas attiecība pret pilnu masu ir lielāka nekā 0,66.

Veicot darba bremžu bremzēšanas efektivitātes pārbaudi, tās minimums ir:

1) tehniskajā apskatē:

2) tehniskajā kontrolē uz ceļa:

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.3. Papildu (avārijas) bremžu darbība un efektivitāte (ja tā ir atsevišķa sistēma)

1.3.1. Darbība

A. Prasības

A1. Transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajai papildu (avārijas) bremžu iekārtai jādarbojas transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajā režīmā.

A2. Bremzēšanas spēkiem uz vienas ass riteņiem jāpieaug vienmērīgi, pakāpeniski un proporcionāli bremžu pedālim pieliktajam spēkam, ja bremžu pievads ir hidraulisks, vai bremžu pedāļa gājienam, ja bremžu pievads ir pneimatisks. Bremzēšanas spēku atšķirība jeb nevienmērība to pakāpeniskā pieauguma diapazonā nedrīkst pārsniegt 30 % starp vienas ass abu pušu riteņiem. Bremžu darbības nevienmērību starp vienas ass abu pušu riteņiem aprēķina pēc formulas, kas dota 1.2.1. kodā. Veicot bremžu iekārtas efektivitātes pārbaudi ceļa apstākļos, transportlīdzeklis nedrīkst ievērojami novirzīties no taisnvirziena kustības.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.3.2. Efektivitāte

A. Prasības

A1. Transportlīdzekļa papildu (avārijas) bremžu iekārtai jānodrošina bremzēšanas efektivitāte, kā noteikts šā pielikuma 1.2.2. kodā. Papildu (avārijas) bremžu bremzēšanas efektivitāti aprēķina pēc formulas, kas dota šā pielikuma 1.2.2. kodā.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.4. Stāvbremzes darbība un efektivitāte

1.4.1. Darbība

A. Prasības

A1. Visiem M, N un O kategorijas transportlīdzekļiem, tricikliem un kvadricikliem, kas aprīkoti ar darba bremžu iekārtu, jābūt aprīkotiem ar stāvbremzi.

A2. Stāvbremzei jāiedarbojas uz ass abu pušu riteņiem. Veicot bremžu iekārtas efektivitātes pārbaudi ceļa apstākļos, transportlīdzeklis nedrīkst ievērojami novirzīties no taisnvirziena kustības.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.4.2. Efektivitāte

A. Prasības

A1. Stāvbremzei jānodrošina bremzēšanas efektivitāte, veicot pārbaudi uz stenda, kas jebkuram atsevišķam transportlīdzeklim nedrīkst būt mazāka par 16 % attiecībā pret pilno masu, bet mehāniskajam transportlīdzeklim savienojumā ar piekabi (puspiekabi) – mazāka par 12 % attiecībā pret transportlīdzekļu sastāva pilno masu, vadoties pēc lielākās aprēķinātās vērtības. Stāvbremzes bremzēšanas efektivitāti aprēķina pēc formulas:

z – stāvbremzes bremzēšanas efektivitāte, %;

ΣF – visu riteņu, uz kuriem iedarbojas stāvbremze, bremzēšanas spēku summa, kN;

G – transportlīdzekļa maksimālais svars, kN (pilna masa [tonnas] x 9,8 [m/s2]), vai transportlīdzekļu sastāva maksimālais svars, kN (sastāva pilna masa [tonnas] x 9,8 [m/s2]) (kas attiecināms).

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.5. Papildbremžu darbības rādītāji

A. Prasības

A1. Papildbremzēm jādarbojas un to nodrošinātajam bremzēšanas spēkam jābūt pakāpeniski maināmam (nav attiecināms uz papildbremzēm, kas iedarbojas uz izplūdes sistēmu).

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.6. Bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS)

A. Prasības

A1. Bremžu pretbloķēšanas sistēmas devējmehānismiem (riteņu rotācijas ātruma sensoriem) jābūt tīriem, bez mehāniskiem bojājumiem. Sistēmas elektroinstalācijai jābūt bez bojājumiem. Sistēmai jābūt pilnībā nokomplektētai.

A2. Kļūmes vai bojājuma indikatoram mēraparātu panelī jādarbojas, jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas vai kustības uzsākšanas. Ne kļūmes vai bojājuma indikators, ne OBD, kam pieslēdzas, izmantojot transportlīdzekļa elektronisko saskarni, nedrīkst norādīt uz kļūmi sistēmas darbībā.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.7. Elektroniskā bremžu sistēma (EBS)

A. Prasības

A1. Kļūmes vai bojājuma indikatoram mēraparātu panelī jādarbojas, jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas vai kustības uzsākšanas. Ne kļūmes vai bojājuma indikators, ne OBD, kam pieslēdzas, izmantojot transportlīdzekļa elektronisko saskarni, nedrīkst norādīt uz kļūmi sistēmas darbībā.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

1.8. Bremžu šķidrums

A. Prasības

A1. Bremžu šķidrums nedrīkst būt piesārņots vai ar nogulsnēm. Tas nedrīkst radīt draudus bremžu iekārtas darbībai.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

2. GRUPA. STŪRES IEKĀRTA

2.1. Mehāniskais stāvoklis

2.1.1. Stūres mehānisma stāvoklis

A. Prasības

A1. Stūres mehānismam kopumā jādarbojas bez tā funkcionalitāti ietekmējošiem traucējumiem. Stūres ratam abos virzienos jāgriežas viegli, vienmērīgi, bez ieķīlēšanās. Stūres pagrieziena leņķim no vidējā stāvokļa līdz atdurei jābūt vienādam abos virzienos.

A2. Pārbaudot transportlīdzekli kustībā, stūres ratam jāatgriežas stāvoklī, kas nodrošina transportlīdzekļa taisnvirziena kustību.

A3. Zobsektora vārpsta nedrīkst būt savērpusies, ar palielinātu brīvkustību buksēs. Rievsavienojumā nedrīkst būt palielināta brīvkustība.

A4. Nedrīkst būt smērvielas vai hidrauliskā šķidruma noplūdes no stūres iekārtas daļām.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

2.1.2. Stūres mehānisma korpusa stiprinājums

A. Prasības

A1. Stūres mehānismam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Stiprinājuma elementiem jābūt attiecīgi nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

A2. Stūres mehānisma korpusam nedrīkst būt mehāniski bojājumi, kas var ietekmēt tā darbību (piemēram, plaisas, caurumi, izlūzumi, liekts korpuss). Aizliegts izmantot metinātus stūres mehānisma korpusus, ja šādu remonta tehnoloģiju neparedz izgatavotājs.

A3. Transportlīdzekļa daļa, kur stiprinās stūres mehānisms, nedrīkst būt bojāta (piemēram, salauzta, saliekta, ieplaisājusi, ievērojami korodējusi vai izdilusi stūres mehānisma stiprinājuma vietās).

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

2.1.3. Stūres pārvada stāvoklis

A. Prasības

A1. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība vai ķīlēšanās stūres pārvada savienojumos, savienojumu izjukšanas bīstamība un šarnīru remontmetinājumi. Savienojumu stiprinājuma elementiem jābūt attiecīgi nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos. Putekļu aizsargiem jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātiem.

A2. Neizjaucamiem stūres šarnīriem nav pieļaujami nekādu veidu remontdarbi. Nav atļauti stūres pārvada vai tā sastāvdaļu pārveidojumi. Aizliegts uzstādīt stūres šarnīru, kas nav pasargāts no apkārtējās vides tiešas iedarbības, izņemot gadījumu, ja tādu paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

A3. Stūres stiepņiem un svirām nedrīkst būt plaisas, lūzumi, deformācijas vai brīvkustības regulēšanas mezglā, kur tāds ir. Stūres stiepņu un sviru remontmetinājumi un lodējumi ir aizliegti, izņemot gadījumu, ja tos paredz transportlīdzekļa izgatavotājs.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

2.1.4. Stūres pārvada darbība

A. Prasības

A1. Stūres pārvada kustīgā daļa jebkādā stūres rata pagrieziena leņķī nedrīkst saskarties ar citu transportlīdzekļa daļu.

A2. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzēto stūrējamo riteņu pagrieziena ierobežotāju (vai ierobežotājiem). Tam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Ierobežotājam jābūt iestatītam tā, lai galējos stāvokļos ne ritenis, ne riepa nesaskartos ar citu transportlīdzekļa daļu.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

2.1.5. Stūres pastiprinātājs

A. Prasības

A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar transportlīdzekļa izgatavotāja konstrukcijā paredzēto stūres pastiprinātāju. Stūres pastiprinātājam jādarbojas bez traucējumiem un jānodrošina nepieciešamā efektivitāte. Nav atļauti stūres pastiprinātāja pārveidojumi vai aizstāšana, kas var ietekmēt stūres iekārtas darbību.

A2. Visām stūres pastiprinātāja daļām jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātām. Stūres pastiprinātāja sastāvdaļām jābūt hermētiskām. Stūres pastiprinātāja hidrauliskā šķidruma līmenis nedrīkst būt zemāks par minimālo. Stūres pastiprinātāja hidrauliskā šķidruma tvertnei jābūt ar pietiekamu ietilpību.

A3. Stūres pastiprinātāja sistēmas cauruļvadi vai šļūtenes nedrīkst būt bojātas vai korodējušas. Stūres pastiprinātāja sistēmas cauruļvadiem un šļūtenēm jābūt atbilstoši nostiprinātām. Stūres pastiprinātāja sistēmas cauruļvadi vai šļūtenes nedrīkst saskarties ar transportlīdzekļa kustīgajām daļām.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

2.2. Stūres rats, statnis un motocikla stūre

2.2.1. Stūres rats un motocikla stūre

A. Prasības

A1. Stūres rata vai stūres izmēram, konstrukcijai un stiprinājumam jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt mazāka izmēra rūpnieciski izgatavotu stūres ratu, ja tā stūres iekārta aprīkota ar pastiprinātāju. Aizliegts uzstādīt pašizgatavotu stūres ratu vai stūri.

Stūres apvalks nedrīkst traucēt stūres rata satveramību. Tam jābūt nekustīgi nostiprinātam.

A2. Stūres rata materiāls nedrīkst būt saplaisājis vai atdalījies no stūres rata karkasa. Stūres ratam vai stūrei nedrīkst būt plaisas, lūzumi, deformācijas, ievērojami korozijas bojājumi vai remontmetinājumi.

A3. Stūres ratam jābūt nekustīgi savienotam ar vārpstu. Stūrei jābūt nekustīgi nostiprinātai.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

2.2.2. Stūres statnis un motocikla dakša, un stūres vibrācijas slāpētāji

A. Prasības

A1. Stūres statnim jābūt nekustīgi nostiprinātam. Stūres statnim un motocikla (tricikla) dakšai jābūt bez deformācijām, remontmetinājumiem, ievērojamiem korozijas vai mehāniskiem bojājumiem. Nav pieļaujama stūres statņa (stūres rata centra) palielināta brīvkustība aksiālā vai radiālā virzienā. Nav pieļaujama aksiāla vai radiāla brīvkustība vai ķīlēšanās motocikla (tricikla) dakšas savienojumos. Nav pieļaujami stūres statņa vai dakšas pārveidojumi.

A2. Stūres statņa regulēšanas un fiksācijas ierīce nedrīkst būt bojāta.

A3. Triecienu slāpētājam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Nav pieļaujami triecienu slāpētāja bojājumi, hidrauliskā šķidruma noplūdes.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

2.3. Stūres rata brīvgājiens

A. Prasības

A1. Stūres rata brīvgājiens nedrīkst būt lielāks par izgatavotāja noteikto. Ja šādi dati nav pieejami, iedomāta punkta pārvietojums pa stūres rata aploci starp galējiem brīvkustības stāvokļiem nedrīkst pārsniegt 1/5 (vienu piekto daļu) no stūres rata diametra, ja automobilim ir uzstādīts gliemežpārvada tipa stūres mehānisms, un 1/30 (vienu trīsdesmito daļu) no stūres rata diametra, ja uzstādīts zobstieņa tipa stūres mehānisms.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

2.5. Piekabes stūrējamās ass stūres mehānisms

A. Prasības

A1. Izgatavotāja paredzētajam piekabes stūres mehānismam un tā daļām jābūt bez mehāniskiem bojājumiem, kas var ietekmēt piekabes taisnvirziena kustību vai vadāmību. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība mehānisma kustīgajos elementos. Stiprinājuma elementiem jābūt atbilstoši nospriegotiem un bez bojājumiem.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

2.6. Elektroniskais stūres pastiprinātājs

A. Prasības

A1. Elektroniskajam stūres pastiprinātājam (EPS) jādarbojas. Stūres pagrieziena leņķim jābūt proporcionālam stūrējamo riteņu pagrieziena leņķim.

A2. Ja paredzēti EPS sistēmas kļūmes vai bojājuma indikatori, tiem jādarbojas, jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas vai kustības uzsākšanas. Ne kļūmes vai bojājuma indikators, ne OBD, kam pieslēdzas, izmantojot transportlīdzekļa elektronisko saskarni, nedrīkst uzrādīt kļūmi sistēmas darbībā.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

3. GRUPA. REDZAMĪBA

3.1. Redzamības lauks

A. Prasības

A1. Transportlīdzekļa vadītāja redzamības laukā, kas ir stiklojums uz priekšu no vadītāja sēdekļa (vējstikla laukums, ko var notīrīt stikla tīrītāji) un priekšējais sānu stiklojums – nedrīkst būt redzamības traucēkļu, izņemot netiešās redzamības sistēmas sastāvdaļas. Transportlīdzekļa vadītāja redzamības laukā jābūt redzamiem atpakaļskata spoguļiem.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

3.2. Stiklojuma stāvoklis

A. Prasības

A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzētajiem stikliem. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (3.2.1. att.). Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, stikli var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu).

Aizliegts lietot transportlīdzekļu stiklus, kas izgatavoti no nepiemērotiem materiāliem.

Stiklu tipa apzīmējumi norādīti 3.2.1. tabulā.

<

Transportlīdzekļu stiklu tipu apzīmējumi

A2. Vējstiklu aizliegts pārklāt ar jebkāda veida pārklājumu, izņemot M3 kategorijas transportlīdzekļus, kuriem atļauts aplīmēt vējstikla apakšējo daļu ar caurspīdīgu plēvi, ievērojot šādus nosacījumus:

1) transportlīdzeklis aprīkots ar VI klases spoguli;

2) gaismas caurlaidība aplīmētajā joslā nav mazāka par 70 %;

3) plēves augšējās malas augstums no brauktuves nevienā vietā nav augstāks par transportlīdzekļa vadītāja darba zonā esošā instrumentu paneļa augšējo horizontālo daļu un maksimāli pieļaujamais plēves augstums no brauktuves nepārsniedz 1800 mm.

Transportlīdzekļa vadītāja redzamības laukā esošā stiklojuma gaismas caurlaidība nedrīkst būt mazāka par 70 %.

Vējstiklam vadītāja pusē nav pieļaujami bojājumi, kuru izmērs pārsniedz 5 mm laukumā, kuru var notīrīt vadītāja puses stikla tīrītājs un kuru ierobežo:

1) vējstikla vertikālā viduslīnija vai vējstikla sadalošā statne;

2) horizontāla līnija apakšējā daļā:

- 50 mm (100 mm N3 vai M3 kategorijas transportlīdzeklim) virs vadītāja puses stikla tīrītāja, kas atrodas izgatavotāja paredzētajā sākuma stāvoklī; vai

- 50 mm (100 mm N3 vai M3 kategorijas transportlīdzeklim) virs vējstikla apakšējās necaurspīdīgās daļas, ja vadītāja puses stikla tīrītājs izgatavotāja paredzētajā sākuma stāvoklī atrodas zemāk par vējstikla apakšējo necaurspīdīgo daļu;

3) vējstiklam augšējā daļā maksimāli tuvu pievirzīta izgatavotāja paredzētā saulessarga apakšējā mala.

Vējstiklam pasažiera pusē pieļaujami nelieli bojājumi (piemēram, punkti, ieskrāpējumi, iesitumi, nesazarota plaisa, kas nesavieno vējstikla malas; sazarota plaisa, kurai apvilktās riņķa līnijas diametrs nepārsniedz 100 mm), kas būtiski neietekmē redzamību vai stiklojuma izturību, laukumā, kuru var notīrīt pasažiera puses stikla tīrītājs un kuru ierobežo:

1) vējstikla vertikālā viduslīnija vai statne, ja vējstikls ir dalīts;

2) horizontāla līnija apakšējā daļā:

- 50 mm (100 mm N3 vai M3 kategorijas transportlīdzeklim) virs pasažiera puses stikla tīrītāja, kas atrodas izgatavotāja paredzētajā sākuma stāvoklī; vai

- 50 mm (100 mm N3 vai M3 kategorijas transportlīdzeklim) virs vējstikla apakšējās necaurspīdīgās daļas, ja pasažiera puses stikla tīrītājs izgatavotāja paredzētajā sākuma stāvoklī atrodas zemāk par vējstikla apakšējo necaurspīdīgo daļu;

3) vējstiklam augšējā daļā maksimāli tuvu pievirzīta izgatavotāja paredzētā saulessarga apakšējā mala.

Pārējā stiklojumā nedrīkst būt stiklojuma izturību ietekmējoši bojājumi.

Automobiļa vējstikla augšmalu atļauts pārklāt ar caurspīdīgu plēvi, kas nepārprotami ļauj izšķirt luksofora gaismas signālus. Caurspīdīgās plēves joslas apakšējā mala nedrīkst atrasties zemāk par augstāko vienu no divām turpmāk minētajām horizontālajām līnijām:

1) horizontāla līnija, ko veido maksimāli tuvu vējstiklam pievirzītu izgatavotāja uzstādīto salona saulessargu apakšējās malas perpendikulāra projekcija pret vējstiklu;

2) horizontāla līnija, kas novilkta līdz ar vējstikla redzamības laukā esošo atpakaļskata spoguļu atstarojošo virsmu augstāko punktu vertikālajā plaknē.

M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem ārpus vadītāja redzamības lauka esošo vējstikla augšmalu, kur paredzēta vieta izgaismotai maršruta zīmei, atļauts pārklāt ar necaurspīdīgu plēvi apkārt tai.

M3 kategorijas transportlīdzekļu (ieskaitot transportlīdzekļus, kas reģistrēti kā "autobuss, speciālais dzīvojamais") vadītāja redzamības laukā esošo tonēto sānu stiklu (vadītāja durvju (nodalījuma) un vadītājam blakus sēdošo pasažieru durvju vai pasažieru iekāpšanas durvju stiklu, kā arī stiklojuma starp vējstiklu un šīm durvīm) gaismas caurlaidība nedrīkst būt mazāka par 50 %, ja transportlīdzekļa konstrukcija nodrošina, ka vadītājs, sēžot pie stūres, var redzēt atpakaļskata spoguļus caur vējstiklu. Ja vadītājs, sēžot pie stūres, var redzēt atpakaļskata spoguli (spoguļus) vienā vai abās pusēs caur dalīta sānu stikla daļu, tās stikla daļas gaismas caurlaidība, caur kuru redzams atpakaļskata spogulis (spoguļi), nedrīkst būt mazāka par 70 %.

A3. Transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar izgatavotāja paredzētajiem saules sargiem.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

3.3. Atpakaļskata spoguļi vai ierīces

A. Prasības

A1. Lai nodrošinātu transportlīdzekļa vadītājam pietiekamu redzamību virzienā uz aizmuguri (3.3.1., 3.3.2., 3.3.3., 3.3.4., 3.3.5., 3.3.6. un 3.3.7. att.), transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar atpakaļskata spoguļiem vai netiešās redzamības ierīcēm (piemēram, videokamera) (turpmāk – ierīce) atbilstoši 3.3.2. tabulā noteiktajām prasībām. Atpakaļskata spoguļu vai ierīču dalījums klasēs norādīts 3.3.1. tabulā.

L kategorijas transportlīdzeklim bez virsbūves spoguļus uzstāda tā, lai attālums no atstarojošo virsmu centriem horizontālā plaknē līdz vertikālajai simetrijas garenplaknei nebūtu mazāks par 280 mm (3.3.8. att.).

Minimālais L klases spoguļa atstarojošās virsmas laukums ir 69 cm2. Apaļa spoguļa atstarojošās virsmas diametrs nedrīkst būt mazāks par 94 mm un lielāks par 150 mm. Ja spogulis nav apaļš, tā atstarojošajā virsmā var ievilkt aploci ar diametru 78 mm, un spoguļa atstarojošā virsma iekļaujas 120 mm x 200 mm lielā taisnstūrī.

3.3.1. tabula

Atpakaļskata spoguļu un ierīču klases

<

3.3.2. tabula

Atpakaļskata spoguļu vai ierīču uzstādīšanas prasības

A2. Atpakaļskata spoguļiem vai ierīcēm jābūt sertificētām un marķētām (3.3.9. att.) atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem, izņemot rūpnieciski izgatavotus automobilim paredzētus ārējos un salona atpakaļskata spoguļus, kas papildus jāuzstāda mācību transportlīdzeklim atbilstoši 3.3.2. tabulā noteiktajām prasībām.

Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, atpakaļskata spoguļi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) vai pārbūvējot transportlīdzekli.

A3. Atpakaļskata spogulim vai ierīcei nedrīkst būt redzamību pasliktinoši bojājumi vai pārklājums. Atpakaļskata spogulim vai ierīcei jābūt pienācīgi nostiprinātai tā, lai kustības laikā patvaļīgi nemainītos tā vai tās stāvoklis. Atpakaļskata spogulim jābūt regulējamam.

A4. Lai tāda transportlīdzekļa vadītājam, kas pēc konstrukcijas ir paredzēts braukšanai pa ceļa kreiso pusi, nodrošinātu pietiekamu redzamību virzienā uz priekšu, transportlīdzekļa kreisajā pusē papildus jāuzstāda netiešās redzamības sistēma. Minētā sistēma sastāv no spoguļu pāra, kas, savstarpēji atspoguļojot attēlu pēc periskopa principa, nodrošina vadītājam brauktuves kreisās puses pārredzamību (turpmāk – spoguļu pāris), un attēla reģistrēšanas ierīces (piemēram, videokameras) ar attēla atspoguļošanas ierīci (piemēram, ekrānu). Netiešās redzamības sistēmu sastāvdaļas un to stiprinājumi nedrīkst traucēt vadības ierīču vai drošības sistēmu darbību vai būtiski aizsegt vadītāja redzamības lauku. Netiešās redzamības sistēmai jābūt novietotai transportlīdzekļa salonā. Attēla reģistrēšanas ierīcei un attēla atspoguļošanas ierīcei jābūt savstarpēji savienotām ar vadu un pieslēgtām pie pastāvīga elektrotīkla.

Spoguļu pārim jāizmanto I, II, III vai L klases spoguļi, kuri ir atbilstoši sertificēti un marķēti. Transportlīdzekļa spogulim, kas vērsts virzienā uz priekšu, jābūt uzstādītam transportlīdzekļa kreisajā pusē pēc iespējas tuvāk statnei aiz vējstikla daļas, kuru notīra stiklu tīrītāju slotiņas. Spogulim nedrīkst būt redzamību pasliktinoši bojājumi vai pārklājums, tam jābūt regulējamam un pienācīgi nostiprinātam tā, lai kustības laikā patvaļīgi nemainītos tā stāvoklis.

Attēla reģistrēšanas ierīcei jābūt identificējamai, ar redzamu marku un modeli, jāieslēdzas, iedarbinot transportlīdzekļa motoru, jānodrošina redzamība diennakts gaišajā un tumšajā laikā, kā arī sliktas redzamības apstākļos, un tai jāatbilst šādiem tehniskajiem parametriem:

a) attēla frekvence ≥ 30 kadri sekundē;

b) izšķirtspēja ≥ 2 megapikseļi;

c) attēla sensora izmērs ≥ 1/3";

d) ierakstītā attēla leņķis

e) minimālais uztvertais apgaismojums ≤ 0,05 lx;

f) diafragmas atvērums ≥ F/1,4;

g) maksimāli pieļaujamie gabarītizmēri, ieskaitot stiprinājumus (garums, platums, augstums): 150 x 100 x 100 mm;

h) ekspluatācijas temperatūras diapazons no –20 °C līdz +45 °C.

Attēla reģistrēšanas ierīcei jābūt novietotai transportlīdzekļa kreisajā pusē pēc iespējas tuvāk statnei aiz vējstikla daļas, kuru notīra stiklu tīrītāju slotiņas. Tai jābūt regulējamai un pienācīgi nostiprinātai tā, lai kustības laikā nemainītos tās stāvoklis.

Attēla atspoguļošanas ierīcei jābūt identificējamai, ar redzamu marku un modeli, jāieslēdzas, iedarbinot transportlīdzekļa motoru, jānodrošina redzamība diennakts gaišajā un tumšajā laikā, kā arī sliktas redzamības apstākļos, un tai jāatbilst šādiem tehniskajiem parametriem:

a) jānodrošina krāsains attēls;

b) atkarībā no apkārtējā apgaismojuma automātiski jāpielāgo ekrāna spilgtums un kontrasts;

c) attēla frekvence ≥ 30 kadri sekundē;

d) izšķirtspēja ≥ 1280 x 720 pikseļi;

e) spilgtums ≥ 400 cd/m2;

f) kontrasts ≥ 350:1;

g) ekrāna diagonāles izmērs no 17 līdz 30 cm;

h) ekspluatācijas temperatūras diapazons no –20 °C līdz +45 °C.

Attēla atspoguļošanas ierīcei jābūt novietotai vadītāja redzamības zonā un iebūvētai vai nostiprinātai pie transportlīdzekļa paneļa.

Attēla reģistrēšanas ierīcei un attēla atspoguļošanas ierīcei jābūt savstarpēji savienotām ar vadu. Attēla atspoguļošanas ierīcei jāveic tikai viena funkcija – jāattēlo videokameras fiksētais attēls tiešsaistē. Par attēla atspoguļošanas ierīci nedrīkst izmantot transportlīdzekļa izgatavotāja paredzēto ekrānu.

Prasība attiecībā uz netiešās redzamības sistēmas uzstādīšanu neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas pēc konstrukcijas ir paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi un noteikti Ceļu satiksmes likuma10. panta astotās daļas 1. punkta "c", "d" un "e" apakšpunktā.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

3.4. Vējstikla tīrītāji

A. Prasības

A1. Vējstikla tīrītājiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem un jādarbojas visos paredzētajos režīmos. Izslēgtā stāvoklī vējstikla tīrītājiem jāatgriežas stāvoklī, kas neietekmē redzamību. Vējstikla tīrītājam vai tīrītājiem jābūt novietotiem tā, lai vējstikls tiktu tīrīts simetriski vai lielākā vējstikla daļa tiktu notīrīta vadītāja pusē.

A2. Vējstikla tīrītāju slotiņas (gumijas) nedrīkst būt bojātas, tām jānodrošina efektīva stikla tīrīšana. Vējstikla tīrītāju vadības ierīce nedrīkst būt bojāta.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

3.5. Vējstikla apskalotāji

A. Prasības

A1. Vējstikla apskalotājiem jādarbojas efektīvi. Vējstikla apskalotāju vadības ierīce nedrīkst būt bojāta.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4. GRUPA. LUKTURI, ATSTAROTĀJI UN ELEKTROIEKĀRTA

1. Šīs grupas prasības attiecībā uz transportlīdzekļa izgatavotāja uzstādīto gaismas ierīču sertificēšanu un marķējumu un signāllukturu krāsu neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas Latvijā reģistrēti uz laiku un uz transportlīdzekļiem, kuriem piešķirti diplomātiskie valsts reģistrācijas numuri.

2. Ja vienā luktura korpusā ievietoti vienas funkcijas luktura vairāki (arī dažādi) gaismas avoti, kas ieslēdzami tikai vienlaikus, tas uzskatāms par vienu attiecīgās funkcijas lukturi.

3. Transportlīdzekļos izmantojamo Eiropas tipa lukturu, atstarotāju un atstarojošo materiālu apzīmējumi doti 4.1. tabulā.

4.1. tabula

Transportlīdzekļos izmantojamo Eiropas tipa lukturu, atstarotāju un atstarojošo materiālu apzīmējumi

4.1. Galvenie lukturi

4.1.1. Stāvoklis un darbība

A. Prasības

A1. Galvenajam lukturim jādarbojas, jābūt droši un atbilstoši nostiprinātam un aprīkotam ar gaismas avotu. Ja gaismas avots ir vairākas vienlaicīgi degošas gaismu izstarojošas diodes, jādeg ne mazāk kā divām trešdaļām diožu.

A2. Lukturim un tā gaismu izstarojošajai virsmai jābūt tīrai, bezkrāsainai, bez bojājumiem (piem., plaisām, izlūzumiem, šķidruma tajos u. tml.). Luktura reflektoram jābūt bez bojājumiem (korozijas u. tml.).

A3. Nav pieļaujama jebkādu pārklājumu un gaismas krāsas filtru izmantošana uz galvenajiem lukturiem vai tajos. Papildu ārējo elementu uzstādīšana atļauta, ja tie nekropļo luktura gaismas kūļa formu un nesamazina luktura gaismu izstarojošās virsmas laukumu. Nav atļauta jebkāda izmaiņa luktura oriģinālajā konstrukcijā.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.1.2. Iestatījums

A. Prasības

A1. Tuvās gaismas kūlis nedrīkst būt būtiski novirzīts uz sāniem, un tā noliekumam attiecībā pret horizontālu ceļa virsmu jāatbilst 4.1.2.1. tabulā norādītajam intervālam.

4.1.2.1. tabula

Tuvās gaismas kūļa noliekums pret horizontālu ceļa virsmu atkarībā no lukturu gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attāluma līdz ceļa virsmai

Amerikas tipa tuvās gaismas lukturu regulējumu nosaka tālās gaismas lukturu regulējums.

Tālās gaismas kūlis nedrīkst būt būtiski novirzīts uz sāniem vai vērsts augstāk par noliekuma attiecībā pret horizontālu ceļa virsmu 0 % atzīmi.

Tuvās un tālās gaismas kūļa attēlam uz pārbaudes ekrāna vai regloskopā jābūt nepārprotami izšķiramam, tas nedrīkst būt izplūdis, bezveidīgs. Tuvās un tālās gaismas kūļa shematisks attēls dots 4.1.2.1. attēlā.

Adaptīvo priekšējo gaismas ierīču sistēmas kļūmes vai bojājuma indikatoram mēraparātu panelī jādarbojas, jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas vai kustības uzsākšanas. Ne kļūmes vai bojājuma indikators, ne OBD, kam pieslēdzas, izmantojot transportlīdzekļa elektronisko saskarni, nedrīkst uzrādīt kļūmi sistēmas darbībā.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.1.3. Slēgums

A. Prasības

A1. Ieslēdzot tuvās gaismas lukturus vai tiem ieslēdzoties automātiski, iedarbinot transportlīdzekļa motoru, jādeg abiem tuvās gaismas lukturiem. Tuvās gaismas lukturiem jādeg kopā ar gabarītlukturiem, aizmugurējās numura zīmes apgaismojumu un kontūrgaismas lukturiem (ja tādi uzstādīti).

Pārslēdzot galvenos lukturus no tālās gaismas uz tuvajām gaismām, jāizslēdzas visiem tālās gaismas lukturiem.

Tālās gaismas lukturi nedrīkst būt ieslēdzami atsevišķi un degt pastāvīgi, ja nav ieslēgti gabarītlukturi, valsts numura zīmes apgaismojums un kontūrgaismas lukturi (ja tādi uzstādīti). Šis nosacījums neattiecas uz tālās gaismas izmantošanu par gaismas signalizāciju (ieslēgt–izslēgt) uzmanības pievēršanai.

Tālās gaismas režīmā drīkst ieslēgties un degt vienlaikus ne vairāk kā divi tālās gaismas lukturu pāri.

A2. Tālās gaismas režīmā vienlaikus ieslēgto galveno lukturu kopējais gaismas stiprums nedrīkst pārsniegt 300000 kandelas vai lukturu marķējumā norādīto gaismas stipruma kontrolskaitļu summa nedrīkst pārsniegt 100 vienības.

A3. Galveno lukturu vadības ierīce nedrīkst būt bojāta, un tās darbība nedrīkst būt traucēta.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.1.4. Atbilstība sertifikācijas prasībām

A. Prasības

A1. Transportlīdzekļiem atļauti šādu veidu galvenie lukturi (lukturu pāra abiem lukturiem jābūt vienāda veida):

1) asimetrisku baltu gaismu izstarojoši Eiropas tipa labās puses kustībai paredzēti lukturi, ja tie sertificēti un marķēti atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, tā lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kuras tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka marķējumā norādīts luktura tips atbilstoši 4.1. tabulā norādītajiem apzīmējumiem;

2) asimetrisku baltu gaismu izstarojoši Eiropas tipa kreisās puses kustībai paredzēti lukturi, ja transportlīdzeklis paredzēts kreisās puses kustībai un Latvijā reģistrēts uz laiku. Šajā gadījumā lukturus drīkst izmantot tikai kopā ar speciālu uzlīmi, kas paredzēta luktura izstarotā gaismas kūļa korekcijai;

3) simetrisku baltu gaismu izstarojoši Eiropas tipa lukturi, ja tie uzstādīti motociklam;

4) simetrisku vai asimetrisku baltu gaismu izstarojoši Amerikas tipa labās puses kustībai paredzēti lukturi, kas sertificēti un marķēti atbilstoši izgatavotāja piemēroto standartu prasībām, ja:

a) transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim un šādus lukturus sākotnēji uzstādījis transportlīdzekļa izgatavotājs;

b) transportlīdzeklim veikta atbilstības novērtēšana individuāli un tā lukturi atbilst prasībām, kādas tika piemērotas, veicot atbilstības novērtēšanu.

Automobilim, kas pirmo reizi reģistrēts, sākot ar 2012. gada 1. janvāri, atļauts galvenos lukturus aizstāt ar automobiļa markai un tā tipam paredzētajiem galvenajiem lukturiem.

Tuvās gaismas lukturi

Automobiļiem jābūt aprīkotiem ar diviem tuvās gaismas lukturiem.

Motocikliem jābūt aprīkotiem ar vienu vai diviem tuvās gaismas lukturiem.

Lukturiem jābūt uzstādītiem priekšā simetriski attiecībā pret automobiļa vai motocikla vidējo garenplakni tā, lai to izstarotais gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne netieši, atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām, un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu.

Lukturiem jābūt uzstādītiem, ievērojot 4.1.4.1. attēlā norādīto izvietojumu. N3G kategorijas (paaugstinātas pārgājības) transportlīdzekļiem luktura gaismu izstarojošās virsmas augstākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt lielāks par 1500 mm. Ja to paredz izgtavotājs, šo attālumu var palielināt līdz 1700 mm.

Motocikla lukturi drīkst būt novietoti arī viens virs otra tā, lai to gaismu izstarojošo virsmu centri atrastos uz motocikla vidējās garenplaknes. Attālums starp motocikla abu lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem jebkādā izvietojumā nedrīkst pārsniegt 200 mm. Luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 500 mm, augstākā punkta attālums – lielāks par 1200 mm.

Lukturos atļauts uzstādīt tikai izgatavotāja paredzētos vienāda tipa un jaudas gaismas avotus. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, gaismas avoti var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kuras tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli. Aizliegts lietot lukturos tādus gaismas avotus, kādus tiem nav paredzējis izgatavotājs.

Tālās gaismas lukturi

Automobiļiem jābūt aprīkotiem ar diviem vai četriem tālās gaismas lukturiem.

Motocikliem jābūt aprīkotiem ar vienu vai diviem tālās gaismas lukturiem.

Automobiļiem drīkst uzstādīt vienu papildu tālās gaismas lukturu pāri. Tālās gaismas lukturis ar gaismu izstarojošu virsmu vismaz 800 mm garas joslas veidā, kas novietots simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni un atrodas ne tālāk kā 400 mm no transportlīdzekļa ārmalas abās pusēs, uzskatāms par lukturu pāri.

Lukturiem jābūt uzstādītiem priekšā simetriski attiecībā pret automobiļa vai motocikla vidējo garenplakni tā, lai to izstarotais gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne netieši, atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām, un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu.

Motocikla lukturi drīkst būt novietoti arī viens virs otra tā, lai to gaismu izstarojošo virsmu centri atrastos uz motocikla vidējās garenplaknes. Attālums starp jebkuru motocikla galveno lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem nedrīkst pārsniegt 200 mm. Tālās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz brauktuves virsmai nedrīkst būt mazāks par 500 mm.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.1.5. Gaismas kūļa noliekuma regulēšanas ierīces

A. Prasības

A1. Ja automobilis, kas pirmo reizi reģistrēts, sākot ar 2012. gada 1. janvāri, aprīkots ar galveno lukturu gaismas kūļa noliekuma manuālās korekcijas ierīci, tai jādarbojas un jābūt darbināmai, vadītājam atrodoties vadītāja sēdeklī.

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar lokizlādes vai gaismu izstarojošu diožu lukturiem, jādarbojas galveno lukturu gaismas kūļa noliekuma automātiskās korekcijas ierīcei, ja šādu ierīci paredzējis izgatavotājs.

Transportlīdzeklim, kuram atbilstības novērtēšana veikta individuāli, galveno lukturu gaismas kūļa noliekuma korekcijas ierīcei jāatbilst prasībām, kādas tika piemērotas, veicot atbilstības novērtēšanu.

Gaismas kūļa noliekuma automātiskās korekcijas ierīces kļūmes vai bojājuma indikatoram mēraparātu panelī jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas vai kustības uzsākšanas. Kļūmi sistēmas darbībā nedrīkst uzrādīt kļūmes vai bojājuma indikators vai OBD, kam pieslēdzas, izmantojot transportlīdzekļa elektronisko saskarni.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.1.6. Galveno lukturu tīrīšanas ierīce (ja obligāta)

A. Prasības

A1. Ja automobilis, kas pirmo reizi reģistrēts, sākot ar 2012. gada 1. janvāri, aprīkots ar lokizlādes lukturiem, automobilim jābūt galvenā luktura tīrīšanas ierīcei, ja tās uzstādīšanu paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs. Galvenā luktura tīrīšanas ierīcei jādarbojas. Transportlīdzeklim, kuram atbilstības novērtēšana veikta individuāli, lokizlādes vai gaismu izstarojošu diožu lukturu tīrīšanas ierīcei jāatbilst prasībām, kādas tika piemērotas, veicot atbilstības novērtēšanu.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.2. Gabarītlukturi, kontūrgaismas lukturi un dienas gaitas lukturi

4.2.1. Stāvoklis un darbība

A. Prasības

A1. Gabarītlukturiem vai kontūrgaismas lukturiem jādarbojas un jābūt aprīkotiem ar gaismas avotu. Dienas gaitas lukturiem jādarbojas, ja tie ir ieslēdzami. Gabarītlukturos, kontūrgaismas lukturos vai dienas gaitas lukturos jādeg ne mazāk kā divām trešdaļām kvēlspuldžu vai diožu, ja luktura gaismu izstaro vairākas vienlaikus degošas kvēlspuldzes vai gaismu izstarojošas diodes. Gabarītlukturiem, kontūrgaismas lukturiem vai dienas gaitas lukturiem jābūt droši un atbilstoši nostiprinātiem.

A2. Lukturim vai tā gaismu izstarojošajai virsmai jābūt bez bojājumiem (piem., plaisām, izlūzumiem, šķidruma tajos u. tml.).

A3. Nav pieļaujama jebkādu pārklājumu un gaismas krāsas filtru izmantošana uz lukturiem vai tajos. Papildu elementu uzstādīšana atļauta, ja tie nesamazina luktura gaismu izstarojošās virsmas laukumu.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.2.2. Slēgums

A. Prasības

A1. Ieslēdzot gabarītlukturus, jāieslēdzas visiem gabarītlukturiem, kontūrgaismas lukturiem un aizmugurējās numura zīmes apgaismojumam. Pieļaujams, ka priekšējie gabarītlukturi izslēdzas, ja ieslēdz tuvās vai tālās gaismas vai priekšējos miglas lukturus. Tādā gadījumā tiem automātiski jāieslēdzas, līdzko pārstāj funkcionēt tuvās vai tālās gaismas vai priekšējie miglas lukturi.

Automobiļu dienas gaitas lukturi drīkst degt vieni paši. Motociklu, triciklu un kvadriciklu dienas gaitas lukturiem jāieslēdzas un jādeg kopā ar aizmugurējiem gabarītlukturiem. Dienas gaitas lukturiem jāizslēdzas, ieslēdzot galvenos lukturus, izņemot gadījumu, ja galvenie lukturi tiek izmantoti kā gaismas signalizācija (ieslēgt – izslēgt), lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību.

Ieslēdzot stāvgaismas, ja šādu režīmu nodrošina transportlīdzekļa elektroiekārta, tām jādeg vienā pusē neatkarīgi no citām gaismām.

A2. Vadības ierīce nedrīkst būt bojāta, un tās darbība nedrīkst būt traucēta.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.2.3. Atbilstība sertifikācijas prasībām

A. Prasības

A1. Gabarītlukturiem, kontūrgaismas lukturiem un dienas gaitas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, gabarītlukturi, kontūrgaismas lukturi un dienas gaitas lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kuras tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli.

Aizmugurējos gabarītlukturos, kontūrgaismas lukturos un dienas gaitas lukturos atļauts uzstādīt tikai izgatavotāja paredzētos vienāda tipa un jaudas gaismas avotus. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, gaismas avoti var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kuras tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli. Aizliegts aizmugurējos gabarītlukturos, kontūrgaismas lukturos un dienas gaitas lukturos lietot tādus gaismas avotus, kādus tiem nav paredzējis luktura izgatavotājs.

Aizmugurējā gabarītluktura gaismas spilgtums nedrīkst būt vienāds ar bremžu signāllukturu gaismas spilgtumu vai lielāks par to.

Skaits un krāsa – gabarītlukturi un kontūrgaismas lukturi

Automobiļiem un to piekabēm (puspiekabēm), kuru platums ir lielāks par 1600 mm un kuras izgatavotas, sākot ar 1995. gada 1. janvāri, jābūt diviem baltu gaismu izstarojošiem priekšējiem gabarītlukturiem [A]. Dzeltenu gaismu izstarojoši priekšējie gabarītlukturi pieļaujami automobiļiem vai piekabēm (puspiekabēm), kas izgatavotas ASV/Kanādas tirgum un kam šādu lukturu uzstādīšanu paredz izgatavotājs, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 1979. gada 31. decembrim (antīkie transportlīdzekļi);

b) transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts laikā no 1980. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 1. janvārim un Latvijā reģistrēts līdz 2004. gada 1. jūlijam.

Motocikliem (tricikliem, kvadricikliem) jābūt vienam vai diviem baltu gaismu izstarojošiem vai diviem dzeltenu gaismu izstarojošiem priekšējiem gabarītlukturiem [A].

Automobiļiem un to piekabēm (puspiekabēm) jābūt diviem (motocikliem – vienam vai diviem) sarkanu gaismu izstarojošiem aizmugurējiem gabarītlukturiem [R]. M3, N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem drīkst būt uzstādīti divi vai četri attiecīga tipa papildu aizmugurējie gabarītlukturi.

Visiem transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6 m (piekabēm (puspiekabēm) šis garums tiek noteikts kopā ar sakabes ierīci) un kas pirmo reizi reģistrēti, sākot ar 1995. gada 1. janvāri (izņemot kravu pārvadāšanai neaprīkotus kravas automobiļus-šasijas), no abām pusēm jābūt aprīkotiem ar dzeltenu gaismu izstarojošiem sānu gabarītlukturiem (aizmugurējais sānu gabarītlukturis drīkst izstarot sarkanu gaismu, ja tas ir kombinēts, sagrupēts vai savietots ar aizmugurējo gabarītlukturi, aizmugurējo kontūrgaismu, bremžu signāllukturi, aizmugurējo miglas lukturi vai ja tas ir sagrupēts un tam ir kopēja gaismu izstarojoša virsma ar aizmugurējo atstarotāju) [SM1], [SM2] (vai [R]).

Transportlīdzekļiem, kas ir platāki par 2,10 m un pirmo reizi reģistrēti, sākot ar 1995. gada 1. janvāri, jābūt uzstādītiem:

a) diviem uz priekšu baltu gaismu izstarojošiem kontūrgaismas [A] lukturiem. Uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem tiem jāatrodas ne zemāk par vējstikla augšējo malu, uz piekabēm (puspiekabēm) – maksimāli augstu. N kategorijas transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt divus papildu kontūrgaismas lukturus uz kabīnes, ja tie jau atrodas uz kravas tilpnes, un uz kravas tilpnes, ja tie jau atrodas uz kabīnes;

b) diviem uz aizmuguri sarkanu gaismu izstarojošiem kontūrgaismas [R] lukturiem. Par tādiem uzskatāmi arī kravas automobiļu un to piekabju (puspiekabju) aizmugurējie gabarītlukturi, ja transportlīdzeklis nav aprīkots ar furgona veida kravas tilpni (piemēram, kravas šasijas, seglu vilcēji, konteinervedēji, kokvedēji);

c) neatkarīgi no transportlīdzekļa izgatavošanas laika – ja papildus izgatavotāja kravas tilpnei uzstādīta speciālas kravas stiprināšanai paredzēta konstrukcija, kuras platums pārsniedz izgatavotāja kravas tilpnes platumu, jābūt uzstādītiem diviem baltu gaismu uz priekšu izstarojošiem kontūrgaismas [A] lukturiem konstrukcijas priekšā, platākajā vietā un diviem sarkanu gaismu uz aizmuguri izstarojošiem kontūrgaismas [R] lukturiem konstrukcijas aizmugurē, platākajā vietā.

N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem aizmugurē atļauts uzstādīt divus sarkanu gaismu uz aizmuguri izstarojošus papildu kontūrgaismas lukturus. Tie drīkst izstarot baltu gaismu uz priekšu.

Automobiļiem, kuru garums nepārsniedz 6 m un platums – 2 m, drīkst uzstādīt divus baltu gaismu uz priekšu izstarojošus stāvgaismas lukturus automobiļa priekšpusē un divus sarkanu gaismu uz aizmuguri izstarojošus stāvgaismas lukturus aizmugurē vai pa vienam dzeltenu gaismu izstarojošam lukturim katrā automobiļa pusē, ja šāds lukturis savietots ar sānu virzienrādītāju vai sānu gabarītlukturi.

Skaits un krāsa – dienas gaitas lukturi

Automobiļiem atļauts uzstādīt divus dienas gaitas [RL] lukturus, bet motocikliem, tricikliem vai kvadricikliem – vienu vai divus dienas gaitas lukturus.

Novietojums – gabarītlukturi un kontūrgaismas lukturi

Transportlīdzekļu priekšējiem un aizmugurējiem gabarītlukturiem, kā arī automobiļu stāvgaismas lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot attiecīgi 4.2.3.1. un 4.2.3.2. attēlā norādīto izvietojumu. Aizmugurējiem gabarītlukturiem jābūt uzstādītiem tā, lai attālums līdz transportlīdzekļa aizmugurējai šķērsplaknei nebūtu lielāks par 700 mm.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ maksimāli pieļaujamo priekšējo un aizmugurējo gabarītlukturu, kā arī automobiļu stāvgaismas lukturu uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.

Ja motociklam ir viens priekšējais un aizmugurējais gabarītlukturis, tā gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar vidējo garenplakni. Attālums no motocikla priekšējā gabarītluktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm un no augstākā punkta – lielāks par 1200 mm. Attālums no aizmugurējā gabarītluktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 250 mm un no augstākā punkta – lielāks par 1500 mm.

Speciālajiem kravas automobiļiem aizmugurējos gabarītlukturus atļauts izvietot, neievērojot iepriekš minētos nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs un ja tas saistīts ar speciālo funkciju veikšanu.

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar papildu aizmugurējiem gabarītlukturiem, drīkst neievērot papildu aizmugurējo gabarītlukturu uzstādīšanas nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu un attālumu līdz tuvākajam sānu gabarītu punktam.

Ja izgatavotājs nav paredzējis stāvgaismas lukturu uzstādīšanu, to funkcijas izpilda gabarītgaismas lukturi, ja tos var ieslēgt katrā automobiļa pusē atsevišķi.

Sānu gabarītlukturiem [SM1], [SM2] (vai [R]) jābūt uzstādītiem, ievērojot 4.2.3.3. attēlā norādīto izvietojumu. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ tas nav iespējams, maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.

Vienam no sānu gabarītlukturiem jābūt izvietotam transportlīdzekļa vidējā trešdaļā, turklāt pirmajam sānu gabarītlukturim (skaitot no transportlīdzekļa priekšas) jābūt izvietotam ne tālāk par 3 m no transportlīdzekļa priekšējo gabarītu tālākā punkta (piekabēm (puspiekabēm) šeit jāņem vērā sakabes iekārtas garums). Attālums starp diviem sānu gabarītlukturiem nedrīkst pārsniegt 3 m. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ tas nav iespējams, šo attālumu var palielināt līdz 4 m.

Kontūrgaismas lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 4.2.3.4. attēlā norādīto izvietojumu, pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa sānu gabarītu tālākajam punktam (šis nosacījums tiek uzskatīts par izpildītu, ja attālums nav lielāks par 400 mm) un pēc iespējas augstāk no ceļa virsmas.

Aizmugurējo papildu kontūrgaismas lukturu (4.2.3.5. att.) gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm, un tie ar speciāliem, elastīgiem stiprinājumiem drīkst būt izvirzīti ārpus transportlīdzekļa gabarītiem ne vairāk kā 150 mm.

N2 un N3 kategorijas transport­līdzekļiem uz kabīnes jumta uzstādītie papildu kontūrgaismas lukturi jānovieto pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa kabīnes sānu gabarītu tālākajam punktam (šis nosacījums tiek uzskatīts par izpildītu, ja attiecīgais attālums nav lielāks par 400 mm).

Novietojums – dienas gaitas lukturi

Dienas gaitas lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski pret automobiļa vidējo garenplakni, ievērojot 4.2.3.6. attēlā norādīto izvietojumu.

Motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kam ir viens dienas gaitas lukturis, ja tas novietots virs vai zem galvenajiem lukturiem, tā gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ja tas novietots blakus galvenajiem lukturiem vai apvienots ar tiem, attālumam no transportlīdzekļa vidējās garenplaknes līdz luktura gaismu izstarojošās virsmas tuvākajam punktam jābūt ne lielākam par 250 mm.

Motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kam ir divi dienas gaitas lukturi, tiem jābūt uzstādītiem simetriski transportlīdzekļa vidējai garenplaknei un attālumam starp lukturu gaismu izstarojošās virsmas tuvākajiem punktiem jābūt ne lielākam par 240 mm.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.3. Bremžu lukturi

4.3.1. Stāvoklis un darbība

A. Prasības

A1. Bremžu lukturiem jādarbojas, jābūt droši un atbilstoši nostiprinātiem un aprīkotiem ar gaismas avotu. Bremžu lukturos jādeg ne mazāk kā divām trešdaļām kvēlspuldžu vai diožu, ja luktura gaismu izstaro vairākas vienlaikus degošas kvēlspuldzes vai gaismu izstarojošas diodes.

A2. Lukturim vai tā gaismu izstarojošajai virsmai jābūt bez bojājumiem (piem., plaisām, izlūzumiem, šķidruma tajos u. tml.).

A3. Nav pieļaujama jebkādu pārklājumu un gaismas krāsas filtru izmantošana uz lukturiem vai tajos. Papildu elementu uzstādīšana atļauta, ja tie nesamazina luktura gaismu izstarojošās virsmas laukumu.

A4. Aizliegts uzstādīt bremžu lukturus, kas darbojas pārtrauktā (mirgojošā) režīmā, atskaitot ārkārtas bremzēšanas režīmu.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.3.2. Slēgums

A. Prasības

A1. Nospiežot bremžu pedāli vai jebkuru darba bremžu sviru, tai vienlaikus jāaktivizē visi obligāti uzstādāmie un papildus uzstādītie bremžu lukturi.

A2. Vadības ierīce nedrīkst būt bojāta, un tās darbība nedrīkst būt traucēta.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.3.3. Atbilstība sertifikācijas prasībām

A. Prasības

A1. Bremžu lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kuras tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka lukturu marķējumā norādīts luktura tips.

Bremžu lukturos atļauts uzstādīt tikai izgatavotāja paredzētos vienāda tipa un jaudas gaismas avotus. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, gaismas avoti var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kuras tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli. Aizliegts lietot lukturos tādus gaismas avotus, kādus tiem nav paredzējis luktura izgatavotājs.

Skaits un krāsa

Automobiļiem un to piekabēm (puspiekabēm) jābūt diviem (motocikliem – vienam vai diviem) sarkanu krāsu izstarojošiem bremžu lukturiem [S1] vai [S2].

Ja automobilis vai piekabe (puspiekabe) izgatavota pirms 1971. gada 1. janvāra, pieļaujams viens bremžu lukturis [S1] vai [S2]. Ja M1 kategorijas transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, tam jābūt aprīkotam arī ar [S3] sarkanu gaismu izstarojošu bremžu lukturi.

M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti līdz 2000. gada 31. decembrim, M2, M3, N un O kategorijas transportlīdzekļiem papildus drīkst uzstādīt vienu [S3] bremžu lukturi vai vienu pāri [S1] vai [S2] bremžu lukturu. Divi papildu pāri [S1] vai [S2] bremžu lukturu pieļaujami tikai M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem.

Novietojums

Automobiļu un to piekabju (puspiekabju) bremžu lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 4.3.3.1. attēlā norādīto izvietojumu.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ bremžu lukturu maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.

Speciālajiem kravas automobiļiem atļauts bremžu lukturus izvietot, neievērojot šī koda nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs un ja tas saistīts ar speciālo funkciju veikšanu.

Motocikla bremžu lukturiem jābūt izvietotiem simetriski attiecībā pret tā vidējo garenplakni (viena luktura gadījumā luktura gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar garenass plakni). Lukturu gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 250 mm un augstākā punkta – lielāks par 1500 mm.

[S3] tipa bremžu lukturim jābūt uzstādītam (skat. 4.3.3.1. att.) uz transportlīdzekļa vidējās garenplaknes augstāk par galvenajiem bremžu lukturiem, bet ne zemāk kā 850 mm attālumā no ceļa virsmas. Ja konstrukcijas īpatnību dēļ [S3] tipa bremžu lukturi nav iespējams novietot simetriski, atļauts uzstādīt vienu šādu lukturi ne tālāk kā 150 mm uz vienu vai uz otru pusi no automobiļa vidējās garenplaknes vai divus šādus lukturus – pēc iespējas tuvu transportlīdzekļa vidējai garenplaknei un simetriski attiecībā pret to. [S1] vai [S2] tipa papildu bremžu lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski pret automobiļa vidējo garenplakni, augstāk par galvenajiem bremžu lukturiem.

M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem [S1] vai [S2] tipa papildu bremžu lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski pret automobiļa vidējo garenplakni, ne zemāk par galvenajiem bremžu lukturiem.

Bremzēšanas signāllukturu gaismas stiprums nedrīkst būt mazāks par aizmugurējo gabarītlukturu gaismas stiprumu vai vienāds ar to.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.4. Virzienrādītāju lukturi, avārijas brīdinājuma gaismas signāls un pagriešanās gaismas

4.4.1. Stāvoklis un darbība

A. Prasības

A1. Virzienrādītāju lukturiem vai pagriešanās gaismas lukturiem jādarbojas un jābūt droši un atbilstoši nostiprinātiem un aprīkotiem ar gaismas avotu. Virzienrādītāju lukturos vai pagriešanās gaismas lukturos jādeg ne mazāk kā divām trešdaļām kvēlspuldžu vai diožu, ja luktura gaismu izstaro vairākas vienlaikus degošas kvēlspuldzes vai gaismu izstarojošas diodes.

A2. Lukturim vai tā gaismu izstarojošajai virsmai jābūt bez bojājumiem (piem., plaisām, izlūzumiem, šķidruma tajos u. tml.). Tonējums nedrīkst būt izbalējis.

A3. Nav pieļaujama jebkādu pārklājumu un gaismas krāsas filtru izmantošana uz lukturiem vai tajos. Papildu elementu uzstādīšana atļauta, ja tie nesamazina luktura gaismu izstarojošās virsmas laukumu.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.4.2. Slēgums

A. Prasības

A1. Ieslēdzot labās vai kreisās puses virzienrādītāju lukturus, vienlaikus sinhroni jāieslēdzas un jāmirgo visiem labās vai kreisās puses virzienrādītāju lukturiem. Ieslēdzot avārijas brīdinājuma gaismas signālu, vienlaikus sinhroni jāmirgo visiem virzienrādītāju lukturiem. Automobiļiem, kas pirmo reizi reģistrēti, sākot ar 1986. gada 1. aprīli, jābūt aprīkotiem ar gaismas avārijas signalizāciju.

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar četriem vai sešiem aizmugurējiem virzienrādītājiem, tad, ieslēdzot virzienrādītājus, vienas puses aizmugurējie virzienrādītāji drīkst ieslēgties un izslēgties pārmaiņus.

Virzienrādītāju lukturiem jāsāk darboties tikai tad, ja tos ieslēdz ar virzienrādītāja vai avārijas brīdinājuma gaismas signāla vadības ierīci.

Pagriešanās gaismu lukturi drīkst ieslēgties tad, ja ir ieslēgti tuvās vai tālās gaismas lukturi un virzienrādītājs vai stūre pagriezta uz attiecīgo pusi.

A2. Virzienrādītāju lukturu vadības ierīce nedrīkst būt bojāta, un tās darbība nedrīkst būt traucēta.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.4.3. Atbilstība sertifikācijas prasībām

A. Prasības

A1. Virzienrādītāju lukturiem un pagriešanās gaismu lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kuras tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka lukturu marķējumā norādīts luktura tips.

Virzienrādītāju lukturos un pagriešanās gaismu lukturos atļauts uzstādīt tikai izgatavotāja paredzētos vienāda tipa un jaudas gaismas avotus. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, gaismas avoti var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kuras tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli. Aizliegts lietot lukturos tādus gaismas avotus, kādus tiem nav paredzējis luktura izgatavotājs.

Skaits un krāsa

Automobiļiem jābūt diviem priekšējiem virzienrādītāju lukturiem [1], [1a] vai [1b] un diviem aizmugurējiem virzienrādītāju lukturiem [2a] vai [2b]. Automobiļiem, kas pirmo reizi reģistrēti, sākot ar 2001. gada 1. janvāri un Latvijā pirmo reizi reģistrēti, sākot ar 2007. gada 1. janvāri, katrā automobiļa pusē jāuzstāda viens vai divi sānu virzienrādītāju lukturi [3], [4], [5] vai [6]. Pārējiem automobiļiem sānu virzienrādītāju lukturu uzstādīšana nav obligāta.

Piekabēm (puspiekabēm) jābūt diviem aizmugurējiem virzienrādītāju lukturiem [2a] vai [2b]. M1, M2 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem drīkst uzstādīt divus attiecīga tipa papildu aizmugurējos virzienrādītāju lukturus.

M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem drīkst uzstādīt divus vai četrus attiecīga tipa papildu aizmugurējos virzienrādītāju lukturus.

Motocikliem, kas pirmo reizi reģistrēti, sākot ar 1983. gada 1. janvāri, jābūt diviem priekšējiem virzienrādītāju lukturiem un diviem aizmugurējiem virzienrādītāju lukturiem.

Visiem virzienrādītāju lukturiem jāizstaro dzeltena gaisma.

Baltu gaismu izstarojoši priekšējie virzienrādītāju lukturi un sarkanu gaismu izstarojoši aizmugurējie virzienrādītāju lukturi pieļaujami tikai tad, ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 1979. gada 31. decembrim un šādu lukturu uzstādīšanu paredzējis izgatavotājs.

Sarkanu gaismu izstarojoši aizmugurējie virzienrādītāju lukturi pieļaujami arī transportlīdzeklim, kas izgatavots ASV/Kanādas tirgum un kam šādu lukturu uzstādīšanu paredz izgatavotājs, turklāt tikai tad, ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts laikā no 1980. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 1. janvārim un Latvijā reģistrēts līdz 2004. gada 1. jūlijam.

Automobiļi priekšā drīkst būt aprīkoti ar diviem baltu gaismu izstarojošiem pagriešanās gaismu lukturiem.

Novietojums

Automobiļiem un to piekabēm (puspiekabēm) virzienrādītāju lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 4.4.3.1. attēlā norādīto izvietojumu.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ priekšējo un aizmugurējo virzienrādītāju lukturu [1], [1a], [1b], [2a] un [2b] maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.

Speciālajiem kravas automobiļiem atļauts aizmugurējos virzienrādītāju lukturus izvietot, neievērojot šī koda nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs un ja tas saistīts ar speciālo funkciju veikšanu.

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar papildu aizmugurējiem virzienrādītāju lukturiem, tad drīkst neievērot uzstādīšanas nosacījumus attiecībā uz papildu aizmugurējo virzienrādītāju lukturu uzstādīšanas augstumu un attālumu līdz tuvākajam sānu gabarītu punktam.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ sānu virzienrādītāju lukturu [3], [4], [5] un [6] maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2300 mm. Sānu virzienrādītāju lukturu gaismu izstarojošās virsmas attālums no automobiļa priekšgala nedrīkst pārsniegt 1800 mm. Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ šo attālumu drīkst palielināt līdz 2500 mm.

Motociklu priekšējiem virzienrādītāju lukturiem jābūt vismaz 240 mm attālumā vienam no otra, turklāt tie nedrīkst atrasties tieši zem vai tieši virs galvenajiem lukturiem.

Motociklu aizmugurējiem virzienrādītāju lukturiem jābūt vismaz 180 mm attālumā vienam no otra un ne tālāk kā 300 mm no tālākā aizmugurējā gabarīta punkta.

Virzienrādītāja luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm un augstākā punkta lielāks par 1200 mm.

Pagriešanās gaismas lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni.

Virzienrādītāju lukturu gaismas stiprums nedrīkst būt mazāks par aizmugurējo gabarītlukturu gaismas stiprumu vai vienāds ar to.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.4.4. Mirgošanas frekvence

A. Prasības

A1. Virzienrādītāja lukturu mirgošanas frekvencei jābūt 60–120 gaismas impulsi minūtē (1–2 Hz).

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.5. Priekšējie un aizmugurējie miglas lukturi

4.5.1. Stāvoklis un darbība

A. Prasības

A1. Aizmugurējiem miglas lukturiem jādarbojas un jābūt aprīkotiem ar gaismas avotu. Priekšējiem miglas lukturiem jādarbojas, ja tie ir ieslēdzami. Priekšējos un aizmugurējos miglas lukturos jādeg ne mazāk kā divām trešdaļām kvēlspuldžu vai diožu, ja gaismu izstaro vairākas vienlaikus degošas kvēlspuldzes vai gaismu izstarojošas diodes. Priekšējiem un aizmugurējiem miglas lukturiem jābūt droši un atbilstoši nostiprinātiem.

A2. Lukturim vai tā gaismu izstarojošajai virsmai jābūt bez bojājumiem (piem., plaisām, izlūzumiem, šķidruma tajos u. tml.). Aizmugurējo miglas lukturu tonējums nedrīkst būt izbalējis.

A3. Nav pieļaujama jebkādu pārklājumu un gaismas krāsas filtru izmantošana uz lukturiem vai tajos. Papildu elementu uzstādīšana atļauta, ja tie nesamazina luktura gaismu izstarojošās virsmas laukumu.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.5.2. Priekšējo miglas lukturu iestatījums

A. Prasības

A1. Priekšējā miglas luktura gaismas kūlis nedrīkst būt vērsts augstāk par noliekuma attiecībā pret horizontālu ceļa virsmu 0 % atzīmi. Priekšējā miglas luktura gaismas kūļa attēlam uz pārbaudes ekrāna vai regloskopā jābūt nepārprotami izšķiramam, tas nedrīkst būt izplūdis, bezveidīgs. Priekšējais miglas lukturis shematiski attēlots dots 4.5.2.1. attēlā.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.5.3. Slēgums

A. Prasības

A1. Ieslēdzot priekšējos miglas lukturus, jādeg visiem uzstādītajiem priekšējiem miglas lukturiem. Priekšējiem miglas lukturiem jābūt ieslēdzamiem vienīgi tad, kad jau ieslēgti gabarītlukturi un aizmugurējās numura zīmes apgaismojums.

Aizmugurējam miglas lukturim jābūt ieslēdzamam tad, kad ieslēgti galvenie lukturi vai priekšējie miglas lukturi. Aizmugurējam miglas lukturim jābūt izslēdzamam neatkarīgi no citiem lukturiem. Aizmugurējais miglas lukturis drīkst palikt ieslēgts, ja izslēdz galvenos lukturus un gabarītlukturi paliek ieslēgti. Ja izslēdz gabarītlukturus un atkal tos ieslēdz, aizmugurējam miglas lukturim jāpaliek izslēgtam.

A2. Priekšējo un aizmugurējo miglas lukturu vadības ierīce nedrīkst būt bojāta, un tās darbība nedrīkst būt traucēta.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.5.4. Atbilstība sertifikācijas prasībām

A. Prasības

A1. Priekšējiem un aizmugurējiem miglas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kuras tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka lukturu marķējumā norādīts luktura tips.

Priekšējos un aizmugurējos miglas lukturos atļauts uzstādīt tikai izgatavotāja paredzētos vienāda tipa un jaudas gaismas avotus. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, gaismas avoti var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kuras tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli. B klases priekšējos miglas lukturos atļauts uzstādīt tikai kvēlspuldzes, F3 klases priekšējos miglas lukturos – kvēlspuldzes, lokizlādes gaismas avotus, gaismas diožu moduļus vai gaismas ģeneratorus. Aizliegts lietot lukturos tādus gaismas avotus, kādus tiem nav paredzējis luktura izgatavotājs.

Skaits un krāsa – priekšējie miglas lukturi

Automobiļiem drīkst būt uzstādīti divi priekšējie miglas lukturi, bet motocikliem – viens vai divi priekšējie miglas lukturi. Uzstādītajiem priekšējiem miglas lukturiem jāizstaro vienādas krāsas gaisma – abiem balta vai abiem dzeltena.

Skaits un krāsa – aizmugurējie miglas lukturi

Līdz 2001. gada 1. janvārim pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem drīkst būt uzstādīti un transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, jāuzstāda viens vai divi sarkanu gaismu izstarojoši aizmugurējie miglas lukturi [F].

Novietojums – priekšējie miglas lukturi

Priekšējos miglas lukturus uzstāda priekšā simetriski pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni tā, lai to gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne netieši, atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām, un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu.

Priekšējos miglas lukturus uzstāda, ievērojot 4.5.4.1. attēlā norādīto izvietojumu un ņemot vērā, ka gaismu izstarojošās virsmas augstākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst atrasties augstāk par tuvās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas augstāko punktu.

Motocikliem – viena priekšējā miglas luktura gadījumā – tā gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar vidējo garenplakni vai arī attālumam no tās līdz luktura gaismu izstarojošās virsmas tuvākajam punktam jābūt ne lielākam par 250 mm.

Novietojums – aizmugurējie miglas lukturi

Aizmugurējos miglas lukturus uzstāda, ievērojot 4.5.4.2. attēlā norādīto izvietojumu. N3G kategorijas (paaugstinātas pārgājības) transportlīdzekļiem aizmugurējā miglas luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļam nedrīkst būt lielāks par 1200 mm, motocikliem – par 900 mm.

L kategorijas transportlīdzekļiem aizmugurējo miglas lukturu uzstādīšana nav obligāta.

Ja automobilim uzstādīts viens aizmugurējais miglas lukturis, tam jāatrodas kreisajā pusē vai vidū, ja divi – tiem jābūt izvietotiem simetriski pret vidējo garenplakni.

Aizmugurējam miglas lukturim jāatrodas vismaz 100 mm attālumā no bremžu luktura.

Aizmugurējā miglas luktura gaismas spilgtumam jābūt vienādam ar bremžu lukturu gaismas spilgtumu.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.6. Atpakaļgaitas lukturi

4.6.1. Stāvoklis un darbība

A. Prasības

A1. Atpakaļgaitas lukturiem jādarbojas, jābūt droši un atbilstoši nostiprinātiem un aprīkotiem ar gaismas avotu. Atpakaļgaitas lukturos jādeg ne mazāk kā divām trešdaļām kvēlspuldžu vai diožu, ja luktura gaismu izstaro vairākas vienlaikus degošas kvēlspuldzes vai gaismu izstarojošas diodes.

A2. Lukturim vai tā gaismu izstarojošajai virsmai jābūt bez bojājumiem (piem., plaisām, izlūzumiem, šķidruma tajos u. tml.).

A3. Nav pieļaujama jebkādu pārklājumu un gaismas krāsas filtru izmantošana uz lukturiem vai tajos. Papildu elementu uzstādīšana atļauta, ja tie nesamazina luktura gaismu izstarojošās virsmas laukumu.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.6.2. Atbilstība sertifikācijas prasībām

A. Prasības

Atpakaļgaitas lukturos atļauts uzstādīt tikai izgatavotāja paredzētos vienāda tipa un jaudas gaismas avotus. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, gaismas avoti var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kuras tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli. Aizliegts lietot lukturos tādus gaismas avotus, kādus tiem nav paredzējis luktura izgatavotājs.

Skaits un krāsa

Automobiļiem, kas pirmo reiz reģistrēti, sākot ar 1982. gada 1. janvāri, un O3, O4 kategorijas transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, jābūt aprīkotiem ar vienu vai diviem atpakaļgaitas lukturiem [AR]. Atpakaļgaitas lukturiem jāizstaro balta gaisma.

N2, N3, M2, M3, O2, O3, un O4 kategorijas transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt papildu atpakaļgaitas lukturus, tai skaitā vienu vai divus priekšējos baltu gaismu izstarojošus miglas lukturus, kas veic atpakaļgaitas lukturu funkcijas un ir sertificēti un marķēti atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Kopējais atpakaļgaitas lukturu skaits nedrīkst būt lielāks par četriem.

Novietojums

Ja transportlīdzeklim ir divi atpakaļgaitas lukturi [AR], tiem jābūt uzstādītiem transportlīdzekļa aizmugurē simetriski attiecībā pret tā garenplakni. Sānos uzstādītajiem papildu atpakaļgaitas lukturiem [AR] jābūt novietotiem transportlīdzekļa aizmugurējā daļā. Atpakaļgaitas lukturu [AR] uzstādīšanas augstums norādīts 4.6.2.1. attēlā. Ja transportlīdzeklim ir viens atpakaļgaitas lukturis [AR], tam jābūt uzstādītam transportlīdzekļa aizmugurē, ievērojot uzstādīšanas augstumu.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.6.3. Slēgums

A. Prasības

A1. Visiem atpakaļgaitas lukturiem jāieslēdzas līdz ar atpakaļgaitas pārnesuma ieslēgšanu, turklāt ierīcei, kas nodrošina motora darbību vai izslēdz to, atrodoties tādā stāvoklī, kurā iespējama motora darbība. Lukturi nedrīkst ieslēgties vai arī tiem ir jāizslēdzas, ja netiek izpildīts kaut viens no iepriekš minētajiem nosacījumiem lukturu ieslēgšanai. Šie nosacījumi attiecas arī uz gadījumu, kad transportlīdzekļa aizmugurē uzstādīti atpakaļgaitas lukturu funkcijas pildoši priekšējie miglas lukturi, ko paredzēts ieslēgt un izslēgt ar atsevišķa slēdža palīdzību.

Ja atpakaļgaitas lukturu uzstādīšanu nav paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs un nav iespējams izpildīt to slēgumam noteiktās prasības, ieslēdzoties atpakaļgaitas lukturiem, automobiļa salonā jāieslēdzas gaismas vai skaņas brīdinājuma signālam, kas viegli ievērojams vadītājam.

Sānos uzstādītie papildu atpakaļgaitas lukturi [AR] drīkst ieslēgties kopā ar pamata atpakaļgaitas lukturiem [AR] vai var būt ieslēdzami un izslēdzami ar atsevišķu slēdzi. Sānos uzstādītie papildu atpakaļgaitas lukturi, kas ir ieslēdzami un izslēdzami ar atsevišķu slēdzi, drīkst turpināt degt arī pēc atpakaļgaitas pārnesuma izslēgšanas, un tiem jāizslēdzas automātiski, pēc tam, kad transportlīdzeklis, braucot uz priekšu, sasniedz ātrumu 10 km/h.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.7. Aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes apgaismojuma lukturi

4.7.1. Stāvoklis un darbība

A. Prasības

A1. Aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes apgaismojuma lukturiem jādarbojas, jābūt droši un atbilstoši nostiprinātiem un aprīkotiem ar gaismas avotu. Aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes apgaismojuma lukturos jādeg ne mazāk kā divām trešdaļām kvēlspuldžu vai diožu, ja luktura gaismu izstaro vairākas vienlaikus degošas kvēlspuldzes vai gaismu izstarojošas diodes.

A2. Lukturim vai tā gaismu izstarojošajai virsmai jābūt bez bojājumiem (piem., plaisām, izlūzumiem, šķidruma tajos u. tml.).

A3. Nav pieļaujama jebkādu pārklājumu un gaismas krāsas filtru izmantošana uz lukturiem vai tajos. Papildu elementu uzstādīšana atļauta, ja tie nesamazina luktura gaismu izstarojošās virsmas laukumu.

A4. Aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes apgaismojuma lukturiem jābūt novietotiem tā, lai tie efektīvi apgaismotu transportlīdzekļa aizmugurējo numura zīmi un tieši neizstarotu baltu gaismu uz aizmuguri. Ja transportlīdzeklis aprīkots tikai ar vienu numura zīmes apgaismojuma lukturi, tam jābūt novietotam uz numura zīmes vertikālās simetrijas ass, izņemot gadījumus, ja transportlīdzekļa izgatavotājs paredzējis citādi.

A5. Aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes apgaismojumam jāieslēdzas un jādeg vienlaikus ar visiem gabarītlukturiem un kontūrgaismām.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.7.2. Atbilstība sertifikācijas prasībām

A. Prasības

A1. Numura zīmes apgaismojuma lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kuras tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli.

Visiem transportlīdzekļiem jābūt vienam vai vairākiem baltu gaismu izstarojošiem aizmugurējās numura zīmes apgaismojuma lukturiem [L].

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.8. Atstarotāji, atstarojošās pamanāmības zīmes, aizmugurējās pazīšanas zīmes

4.8.1. Stāvoklis

A. Prasības

A1. Mācību braukšanai paredzētajiem transportlīdzekļiem ar dublējošo vadības sistēmu jābūt apzīmētiem ar pazīšanas zīmi atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk – CSN) prasībām.

N3 kategorijas transportlīdzekļiem, izņemot kravas automobiļus seglu vilcējus, un posmainajiem II un III klases autobusiem aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīmes atbilstoši CSN prasībām.

Visiem O kategorijas transportlīdzekļiem, kuru garums kopā ar sakabes ierīci pārsniedz 8 m, kā arī tiem, kuru pilna masa pārsniedz 10 t, aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīmes atbilstoši CSN prasībām.

Uz transportlīdzekļiem citiem satiksmes dalībniekiem redzamā vietā drīkst atrasties tikai CSN norādītās transportlīdzekļu pazīšanas zīmes. Jebkāda cita veida zīmes vai informācija, kurās izmantotas CSN noteiktās ceļa zīmju formu vai krāsu kombinācijas, kas var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus, ir aizliegtas.

Valsts pazīšanas zīmi drīkst uzstādīt kopā ar tās pašas valsts reģistrācijas numura zīmi(-ēm), izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis Latvijā ir reģistrēts uz laiku.

Atstarotājiem, atstarojošajām pamanāmības zīmēm un pazīšanas zīmēm jābūt atbilstoši nostiprinātām. Tām jābūt bez pārklājumiem, plaisām, izlūzumiem un tamlīdzīgiem bojājumiem, kas pasliktina atstarošanas īpašības. Tonējums nedrīkst būt izbalējis. Papildu elementu uzstādīšana atļauta, ja tie nesamazina atstarotāja, atstarojošās pamanāmības zīmes vai pazīšanas zīmes atstarojošās virsmas laukumu.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.8.2. Atbilstība sertifikācijas prasībām

A. Prasības

A1. Atstarotājiem, atstarojošajām pamanāmības zīmēm un aizmugurējām pazīšanas zīmēm jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, atstarotāji var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kuras tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka tā marķējumā norādīts atstarotāja tips.

Atstarojošajiem materiāliem, ieskaitot reklāmas nolūkā izmantojamos, jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. D klases atstarojošā materiāla kopējais laukums uz transportlīdzekļa nedrīkst pārsniegt 2 m2. Reklāmas nolūkos aizliegts izmantot C klases atstarojošos materiālus.

Atstarojošais materiāls neaizstāj atstarotājus.

Skaits un krāsa – atstarotāji

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem jābūt diviem (motocikliem – vienam vai diviem) aizmugurējiem atstarotājiem sarkanā krāsā [IA]. Tie nedrīkst būt trīsstūra formas. Pieļaujams uzstādīt papildu atbilstoša tipa aizmugurējos atstarotājus, ja tie nesamazina obligāti uzstādāmo atstarotāju efektivitāti.

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam izslēgtā stāvoklī galvenie lukturi ir pilnībā nosegti jābūt aprīkotiem ar diviem priekšējiem atstarotājiem [IA] baltā krāsā. Pārējiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem to uzstādīšana ir ieteicama.

Piekabēm (puspiekabēm) jābūt diviem aizmugurējiem trīsstūra formas atstarotājiem sarkanā krāsā [IIIA] un diviem priekšējiem citas formas atstarotājiem [IA] baltā krāsā.

Pieļaujams uzstādīt papildu priekšējos vai aizmugurējos atstarotājus, ja tie nesamazina obligāti uzstādāmo atstarotāju efektivitāti.

Ja aizmugurējie atstarotāji ir apvienoti ar citām aizmugurējām gaismas ierīcēm, papildu aizmugurējiem atstarotājiem var nebūt trīsstūra forma.

Transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6 m un kas pirmo reizi reģistrēti, sākot ar 1995. gada 1. janvāri, un visām piekabēm (puspiekabēm), kas izgatavotas, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, jābūt pietiekamam skaitam sānu atstarotāju [IA], [SM1] vai [SM2] dzeltenā krāsā. Pārējiem transportlīdzekļiem to uzstādīšana ir ieteicama. Aizmugurējais sānu atstarotājs drīkst būt sarkanā krāsā, ja tas ir savietots ar aizmugurējo gabarītlukturi, aizmugurējo kontūrgaismu, bremžu lukturi, aizmugurējo miglas lukturi vai sānu aizmugurējo gabarītlukturi, vai tiem ir kopēja gaismu izstarojoša virsma.

Skaits (daudzums), izmēri un krāsa – atstarojošās pamanāmības zīmes

C klases atstarojošā materiāla pamanāmības zīmes, kas norāda uz transportlīdzekļa horizontālajiem un vertikālajiem izmēriem (garumu, platumu un augstumu) uzstāda, sākot ar 2012. gada 10. jūliju, pirmo reizi reģistrētiem N2 kategorijas transportlīdzekļiem ar pilno masu lielāku par 7,5 t un N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem (izņemot šasijas ar kabīni, nepabeigtus transportlīdzekļus un seglu vilcējus), ievērojot šādus nosacījumus:

a) ja transportlīdzekļi ir platāki par 2,10 m, aizmugurē jābūt pamanāmības zīmei (visu gabarītu pamanāmības zīme) – sarkanas vai dzeltenas krāsas nepārtrauktām līnijām, kas norāda uz transportlīdzekļa apveidu;

b) ja transportlīdzekļi ir garāki par 6 m (ar piekabi (puspiekabi), ieskaitot jūgstieņa garumu), sānos jābūt pamanāmības zīmēm (daļēja gabarītu pamanāmības zīme) – dzeltenas vai baltas krāsas horizontālām nepārtrauktām līnijām, kas norāda transportlīdzekļa horizontālo izmēru (garumu), un iezīmētiem augšējiem stūriem, kas norāda vertikālo izmēru (augstumu);

Visu gabarītu pamanāmības zīmes un daļēju gabarītu pamanāmības zīmes drīkst uzstādīt visiem transportlīdzekļiem, izņemot M1, O1 un L kategorijas transportlīdzekļus, ievērojot prasības attiecībā uz atstarojošā materiāla klasi, pamanāmības zīmju izmēriem, krāsu un uzstādīšanas nosacījumiem.

O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļa priekšā drīkst uzstādīt baltas krāsas pamanāmības zīmi (horizontālo gabarītu pamanāmības zīme), kas ar nepārtrauktu līniju norāda uz transportlīdzekļa platumu.

Pamanāmības zīme atbilst šādiem nosacījumiem:

a) tās minimālais līnijas elementa garums ir tāds, lai uz tā būtu redzams atstarojošā materiāla tipa apstiprinājuma marķējums;

b) tās platums ir intervālā no 50 līdz 60 mm;

c) tās līniju uzskata par nepārtrauktu, ja attālums starp līnijas elementiem nepārsniedz pusi no īsākā blakus esošā elementa. Ja tas nav konstruktīvi iespējams, attālums starp elementiem drīkst būt lielāks, bet nedrīkst pārsniegt 1000 mm;

d) tās augšējo stūru elementu veido divas vismaz 250 mm garas līnijas, kuras viena pret otru novietotas 90° leņķī. Ja tas nav konstruktīvi iespējams, tām pēc iespējas vairāk jāatbilst transportlīdzekļa kontūrām.

Novietojums – atstarotāji

Automobiļu un to piekabju (puspiekabju) priekšējiem un aizmugurējiem atstarotājiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 4.8.2.1. attēlā norādīto izvietojumu.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ maksimāli pieļaujamo priekšējo un aizmugurējo atstarotāju uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 1500 mm.

Priekšējo atstarotāju atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuru citas priekšējās gaismas ierīces redzamo virsmu.

Aizmugurējo atstarotāju atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuras citas aizmugurējās gaismas ierīces redzamo virsmu. Aizmugurējiem trijstūra formas atstarotājiem jābūt novietotiem ar virsotni uz augšu.

Motociklu aizmugurējiem atstarotājiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni. Attālums no ceļa virsmas līdz atstarotāja atstarojošās virsmas zemākajam punktam nedrīkst būt mazāks par 250 mm un līdz augstākajam – lielāks par 900 mm.

Sānu atstarotājiem abās transportlīdzekļa pusēs jābūt uzstādītiem, ievērojot 4.8.2.2. attēlā norādīto izvietojumu. Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 1500 mm.

Vienam no sānu atstarotājiem jāatrodas transportlīdzekļa vidējā trešdaļā. Turklāt pirmajam sānu atstarotājam (skaitot no transportlīdzekļa priekšas) jāatrodas ne tālāk par 3 m no transportlīdzekļa priekšējo gabarītu tālākā punkta (piekabēm (puspiekabēm) jāņem vērā sakabes ierīces garums). Attālums starp diviem sānu atstarotājiem nedrīkst pārsniegt 3 m. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ tas nav iespējams, tad attālumu var palielināt līdz 4 m. Transportlīdzekļiem, kuru garums nepārsniedz 6 m, atļauts uzstādīt vienu sānu atstarotāju, kas atrodas transportlīdzekļa pēdējā trešdaļā.

Sānu atstarotāju atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuru citu sānos izvietotu gaismas ierīci.

Novietojums – atstarojošās pamanāmības zīmes

Atstarojošo pamanāmības zīmju novietojumam noteiktas šādas prasības:

a) tām jāatrodas iespējami tuvu transportlīdzekļa ārējām kontūrām, pēc iespējas ievērojot transportlīdzekļa formu, uzbūvi, konstrukciju un ekspluatācijas īpatnības;

b) attālums no ceļa virsmas līdz horizontālo gabarītu pamanāmības zīmei vai gabarītu pamanāmības zīmju apakšējiem elementiem nedrīkst būt mazāks par 250 mm un lielāks par 1500 mm, konstrukcijas īpatnību dēļ šo attālumu drīkst palielināt līdz 2500 mm;

c) attālums no to augšējiem elementiem līdz transportlīdzekļa augšējām kontūrām nedrīkst būt lielāks par 400 mm;

d) garumā tām jāatrodas pēc iespējas tuvu transportlīdzekļa priekšgalam vai aizmugurei, bet ne tālāk par 600 mm (piekabes (puspiekabes) gadījumā, neskaitot jūgstieņa garumu);

e) aizmugurē uzstādītajām pamanāmības zīmēm jāatrodas vismaz 200 mm attālumā no obligātajiem bremžu signāllukturiem;

f) ja transportlīdzekļa aizmugurē ir uzstādītas atstarojošās pazīšanas zīmes, tās drīkst uzskatīt par aizmugurējo pamanāmības zīmju daļu;

g) tās drīkst uzstādīt uz transportlīdzekļa sastāvdaļām, uz kurām iespējams izvietot vismaz 60 mm platu pamanāmības zīmi;

h) ja transportlīdzekļa forma, uzbūve, konstrukcija vai ekspluatācijas īpatnības neļauj uzstādīt obligātās gabarītu pamanāmības zīmes, to vietā drīkst uzstādīt horizontālo gabarītu pamanāmības zīmes.

Pamanāmības zīmes, kuru uzstādīšana nav paredzēta šajos noteikumos, ir aizliegts uzstādīt. Atstarotāji, atstarojošās pamanāmības zīmes un pazīšanas zīmes nedrīkst atstarot sarkanu gaismu uz priekšu un baltu gaismu – uz aizmuguri.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.9. Apgaismes iekārtu obligātie indikatori

4.9.1. Stāvoklis un darbība

A. Prasības

A1. Mēraparātu panelī izvietotajām apgaismes un gaismas indikācijas iekārtu darbības indikācijas ierīcēm jāveic tām paredzētās funkcijas.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.9.2. Atbilstība sertifikācijas prasībām

A. Prasības

A1. Apgaismes iekārtu obligāto indikatoru apzīmējumiem jāatbilst apzīmējamajai funkcijai.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.10. Elektriskie savienojumi starp velkošo transportlīdzekli un piekabi vai puspiekabi

A. Prasības

A1. Elektriskajiem savienojumiem starp velkošo transportlīdzekli un piekabi vai puspiekabi, kas paredzēti piekabes vai puspiekabes gaismas ierīču un citu iekārtu darbināšanai, jābūt nodrošinātiem pret atvienošanos, bez bojājumiem, kas varētu radīt īssavienojumu. Fiksētajām elektrisko savienojumu daļām jābūt droši un atbilstoši nostiprinātām.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.11. Elektroinstalācija

A. Prasības

A1. Visiem vadiem jābūt droši un atbilstoši nostiprinātiem. Vadiem, izņemot "Masas" vadu, jābūt izolētiem. Vadu izolācija nedrīkst būt bojāta, ciktāl par to iespējams pārliecināties. Luktura savienojumam ar elektroiekārtu jānodrošina tā atbilstoša darbība. Vadi nedrīkst saskarties ar transportlīdzekļa daļu šķautnēm, karstām vai rotējošām transportlīdzekļa daļām vai ar ceļa virsmu.

A2. Salonā esošā papildaprīkojuma vadi nedrīkst apgrūtināt transportlīdzekļa vadības ierīču darbināšanu. Nedrīkst būt noņemti vadus nosedzošie iekšējās apdares elementi.

A3. M un N kategorijas transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti, sākot ar 2012. gadu, jābūt izgatavotāja paredzētajai un darba kārtībā esošai OBD, kam pieslēdzas, izmantojot transportlīdzekļa elektronisko saskarni, pieslēgvietai.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.12. Neobligātie lukturi (papildu gaismas ierīces)

A. Prasības

A1. M, N, O kategorijas transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt darba lukturus, kas izmantojami darba procesa nodrošināšanai diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos. Konkrētajām papildu gaismas ierīcēm jābūt ieslēdzamām un izslēdzamām ar atsevišķu slēdzi.

N2 un N3 kategoriju kravas automobiļiem simetriski garenasij uz kabīnes jumta drīkst uzstādīt trīs blakus novietotus dzeltenus vai oranžus, no iekšpuses izgaismotus signāllukturus, attālums starp kuriem ir 150 līdz 300 mm, vai no iekšpuses izgaismotu dzeltenu vienādmalu trijstūri ar malas garumu 250 mm.

Autobusus, kas veic pasažieru komercpārvadājumus, drīkst aprīkot ar izgaismotām maršruta zīmēm (zīmju vietām). Konkrētajām papildu gaismas ierīcēm jābūt ieslēdzamām ar atsevišķu slēdzi vienīgi tad, kad ieslēgti gabarītlukturi un numura zīmes apgaismojums.

Autobusi var būt aprīkoti ar baltu gaismu izstarojošu papildu lukturi, kas apgaismo pasažieru durvis un iekāpšanas zonu. Tam jābūt ieslēdzamam un izslēdzamam ar atsevišķu slēdzi vai arī tam jāizslēdzas automātiski, ja transportlīdzekļa kustības ātrums pārsniedz 5 km/h. Lietotajiem autobusiem no Skandināvijas (Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas) ir pieļaujams arī tāds luktura slēgums, kurā tas ieslēdzas/izslēdzas kopā ar atpakaļgaitas lukturiem.

Transportlīdzekli aizliegts aprīkot ar lukturiem, signāllukturiem un citām gaismas ierīcēm (piemēram, zem transportlīdzekļa vai apkārt valsts reģistrācijas numura zīmei, salona vai kabīnes iekšpusē, ja gaismas ierīces tieši izstaro gaismu caur stikliem uz priekšu, aizmuguri vai sāniem un tādējādi varētu maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus u. tml.), kuru uzstādīšana nav paredzēta šajos noteikumos.

Mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni atļauts uzstādīt transportlīdzeklim, kuram to izmantošanu pieļauj CSN.

Neobligātajiem lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Lukturu optiskajam elementam jābūt tīram, sausam, bezkrāsainam; izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem un citiem bojājumiem. Nav pieļaujama jebkādu pārklājumu un gaismas krāsas filtru izmantošana uz lukturiem vai tajos. Papildu elementu uzstādīšana atļauta, ja tie nesamazina luktura gaismu izstarojošās virsmas laukumu.

Neobligātajos lukturos atļauts uzstādīt tikai vienāda tipa un tikai izgatavotāja paredzētā tipa un jaudas gaismas avotus. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, gaismas avoti var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kuras tika piemērotas, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli.

Neviens no neobligātajiem lukturiem (papildu gaismas ierīcēm) transportlīdzekļa kustības laikā nedrīkst izstarot sarkanu gaismu uz priekšu un baltu gaismu – uz aizmuguri.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

4.13. Akumulators

A. Prasības

Akumulatoram jābūt atbilstoši nostiprinātam tam paredzētajā vietā. Akumulatora spailes nedrīkst būt bojātas, to savienojumam ar jaudas vadiem jābūt nekustīgam, bez starpelementiem. Akumulatora novietojums, stiprinājums un tam pievienotie vadi nedrīkst radīt īssavienojuma draudus.

Autobusa akumulatora nodalījumam jābūt nošķirtam no pasažieru salona vai vadītāja nodalījuma, un tā ventilācijai jābūt savienotai ar atmosfēru.

Nav pieļaujama akumulatora satura noplūde.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

5. GRUPA. ASIS, RITEŅI, RIEPAS UN BALSTIEKĀRTA

5.1. Asis

5.1.1. Tilta sija

A. Prasības

A1. Transportlīdzekļa tilta sijai jābūt bez plaisām, lūzumiem, deformācijām, būtiskiem korozijas bojājumiem, kā arī bojājumiem, kas ietekmē funkcionalitāti, stiprību vai riteņu ģeometriju.

A2. Nav pieļaujama brīvkustība tilta sijas stiprinājumā. Gājiena elastīgajiem ierobežotājiem jābūt bez bojājumiem un nostiprinātiem atbilstošā vietā.

A3. Aizliegts remontēt, pārveidot un atjaunot tilta siju metinot, lodējot, kniedējot, presējot, deformējot vai kā citādi, izņemot gadījumus, ja tādu remonta tehnoloģiju paredzējis izgatavotājs.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

5.1.2. Grozāmā ass

A. Prasības

A1. Grozāmās ass korpusā nav pieļaujamas plaisas, lūzumi un remontmetinājumi. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība grozāmās ass savienojumā ar tilta siju (pulka).

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

5.1.3. Riteņu gultņi

A. Prasības

A1. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība un ķīlēšanās riteņu gultņos.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

5.2. Riteņi un riepas

5.2.1. Riteņa rumba

A. Prasības

A1. Visiem riteņa stiprināšanas uzgriežņiem un skrūvēm jābūt atbilstošas konstrukcijas un nospriegotām.

A2. Aizliegts aprīkot transportlīdzekli ar nesaderīgiem riteņiem (diskiem), kam stiprinājuma elementu izmērs vai izvietojums atšķiras no transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētā.

A3. Riteņa rumbā nav pieļaujamas plaisas, lūzumi, deformācijas un remontmetinājumi.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

5.2.2. Riteņi

A. Prasības

A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar visiem tā konstrukcijā paredzētajiem riteņiem (atskaitot rezerves riteni). Riteņu diskiem jābūt vienāda izmēra, izņemot gadījumus, ja izgatavotājs ir noteicis citādi. Riteņu riepu un disku kombinācijai jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām.

A2. Ritenis nedrīkst būt izvirzīts ārpus transportlīdzekļa kontūrām, ja to neparedz transportlīdzekļa izgatavotājs. Riteņi pie jebkādas transportlīdzekļa noslodzes un to pagrieziena leņķa nedrīkst saskarties ar virsbūves daļām. Aizliegts uzstādīt riteņu diskus, kas nav rūpnieciski ražoti vai kuru konstrukcija ir izmainīta. Motociklam (triciklam, kvadriciklam) aizliegts uzstādīt automobiļa riteņus, ja to nav paredzējis izgatavotājs. Riepas bortgredzenam, ja tāds paredzēts riteņa konstrukcijā, jābūt pareizi uzstādītam.

A3. Transportlīdzekļa riteņu diskiem nedrīkst būt plaisas, izlūzumi, deformācijas, remontmetinājumi un bojājumi, kas var izraisīt riepas pārsprāgšanu. Riteņa diskam jābūt visiem spieķiem, ja tādi paredzēti, un tiem jābūt nospriegotiem.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

5.2.3. Riepas

A. Prasības

A1. Riepām jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (5.2.3.1. att.). Ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2000. gada 31. decembrim, riepas var būt sertificētas un marķētas atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu), ar nosacījumu, ka riepas marķējumā, izmantojot 5.2.3.1., 5.2.3.2. un 5.2.3.3. tabulā norādītos apzīmējumus, ietverta šāda informācija: riepas platums, riepas augstuma un platuma attiecība, riepas konstrukcijas veids, riepas nominālais loka diametrs, riepas slodzes indekss, riepas ātruma kategorija un ziemas riepām – attiecīgā lietojuma apzīmējums (M+S, M&S, M.S.,).

Riepu marķējuma piemēri doti 5.2.3.1. attēlā. Riepu marķējumā lietotie apzīmējumi norādīti 5.2.3.1., 5.2.3.2. un 5.2.3.3. tabulā.

5.2.3.1. tabula

Riepu marķējumos lietotie apzīmējumi automobiļiem un to piekabēm (puspiekabēm) ar pilnu masu, ne lielāku par 3,5 t

5.2.3.2. tabula

Riepu marķējumos lietotie apzīmējumi automobiļiem un to piekabēm (puspiekabēm) ar pilnu masu, lielāku par 3,5 t

5.2.3.3. tabula

Riepu marķējumos lietotie apzīmējumi L kategorijas transportlīdzekļiem

Riepas izmēram, konstrukcijai un spiedienam riepā jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. Riepa nedrīkst būt izvirzīta ārpus transportlīdzekļa gabarītiem, ja to neparedz transportlīdzekļa izgatavotājs. Riepa nedrīkst berzties pret citām transportlīdzekļa daļām. Riepas ātruma kategorija un slodzes indekss nedrīkst būt nepietiekams transportlīdzekļa tehniskajiem parametriem.

Radžoto riepu tehniskajiem parametriem jāatbilst 5.2.3.4. tabulā norādītajiem, bet radžu daudzums riepā drīkst pārsniegt 5.2.3.4. tabulā norādīto, ja to apliecina riepas tipa apstiprinājuma dokumentācija. Atļauts lietot tikai rūpnieciski izgatavotas un speciāli transportlīdzekļu riepām paredzētas radzes ar vienu galviņu, kura nedrīkst būt cauruļtipa. Atļauts radžot tikai ziemas apstākļiem piemērotas riepas. Radžotām riepām un radzēm noteiktās prasības neattiecas uz transportlīdzekļu riepām, kas aprīkotas ar plastmasas radzēm.

5.2.3.4. tabula

Radžu skaits un tehniskie parametri

Aizliegts:

a) transportlīdzekli aprīkot ar riepām, kas nav paredzētas izmantošanai ceļu satiksmē (piemēram, sacensībām vai tikai īpašiem nolūkiem paredzētas riepas);

b) transportlīdzekli aprīkot ar radžotām riepām, kuru radžu skaits atšķiras par vairāk nekā 20 %, salīdzinot riepu ar vislielāko radžu skaitu un riepu ar vismazāko radžu skaitu. Turklāt radžojums nedrīkst būt fragmentārs, tas ir, riepas aploces posms bez radzēm nedrīkst būt garāks nekā riepas un brauktuves kontaktlaukuma garums;

c) uzstādīt riepas pretēji paredzētajam un norādītajam rotācijas virzienam vai pretēji paredzētajai orientācijai attiecībā pret transportlīdzekli ("inside" – riepas mala, kas vērsta uz transportlīdzekļa iekšpusi; "outside" – riepas mala, kas vērsta uz transportlīdzekļa ārpusi);

d) transportlīdzekli aprīkot vienlaikus ar diagonālkorda un radiālkorda riepām vai ar radžotām riepām un riepām bez radzēm, tas ir, riepām, kurās nav nevienas radzes;

e) transportlīdzekļa vienas ass riteņus aprīkot ar riepām, kurām atšķiras izmēri (platums vai platuma/augstuma attiecība) vai lietojums (riepas, kas paredzētas izmantošanai ziemas apstākļos, un riepas, kas tam nav paredzētas);

f) automobili, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t, vienas ass riteņus un automobiļa, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, priekšējās stūrējamās ass (asu) riteņus aprīkot vienlaikus ar riepām, kurām atšķiras izgatavotājs vai preču zīme (nosaukums) vai protektora zīmējums, izņemot dubultriteņu riepas;

g) autobusam un kravas automobilim, kura pilna masa pārsniedz 3,5 t, aprīkot priekšējās ass riteņus ar atjaunotām riepām;

h) aprīkot mehānisko transportlīdzekļu stūrējamās vai dzenošās ass riteņus ar riepām, kas marķētas ar apzīmējumu "FRT";

i) transportlīdzeklim uzstādīt riepas pretēji paredzētajam un norādītajam rotācijas virzienam vai pretēji paredzētajai orientācijai attiecībā pret transportlīdzekli ("inside" – riepas mala, kas vērsta uz transportlīdzekļa iekšpusi; "outside" – riepas mala, kas vērsta uz transportlīdzekļa ārpusi)

Laikposmā no l. decembra līdz l. martam automobiļu, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t, riteņiem jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām. Laikposmā no l. maija līdz l. oktobrim automobiļu un to piekabju (puspiekabju) riteņus aizliegts aprīkot ar radžotām riepām.

A2. Minimālais pieļaujamais riepas protektora dziļums mērīšanas zonā (skat. 5.2.3.2. att.) laikposmā, kad CSN neparedz obligātu ziemas riepu lietošanu, ir:

a) vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem ar pilnu masu ne lielāku par 3,5 t un to piekabēm (puspiekabēm) (Ml, Nl, O1, O2 kategoriju transportlīdzekļiem) – 1,6 mm;

b) autobusiem (M2, M3 kategoriju transportlīdzekļiem) – 2,0 mm;

c) kravas automobiļiem ar pilnu masu, lielāku par 3,5 t, un to piekabēm (puspiekabēm) (N2, N3, O3, O4 kategoriju transportlīdzekļiem) – 1,6 mm,

d) motocikliem – 0,8 mm.

Minimālais pieļaujamais riepas protektora dziļums mērīšanas zonā (5.6. att.) laikposmā, kad CSN paredz obligātu ziemas riepu lietošanu, ir:

a) ziemas riepām, kas uzstādītas automobiļiem ar pilnu masu ne lielāku par 3,5 t, – 4 mm;

b) jebkurām riepām, kas uzstādītas autobusiem ar pilnu masu lielāku par 3,5 t, – 3,0 mm;

c) jebkurām riepām, kas uzstādītas automobiļiem ar pilnu masu lielāku par 3,5 t, – 2,0 mm;

A3. Riepai nedrīkst būt kordu atsedzošs bojājums (iegriezums, plīsums u. tml.), atdalījies protektora slānis, vecuma dēļ radušās plaisas, atdalījies protektors vai sānu aizsargslānis, korda plīsuma izraisīta riepas deformācija. Aizliegts lietot riepu ar mehāniski palielinātu protektora dziļumu (padziļinot rievas starp protektora izciļņiem vai tml.), izņemot gadījumus, ja riepas marķējumā ir apzīmējums "Ω" vai "Regroovable". Aizliegts mehāniski vai kā citādi izmainīt riepas protektora zīmējumu (piemēram, izgriezt protektora blokus).

M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, jādarbojas riepu spiediena kontroles sistēmai, ja tādu paredzējis izgatavotājs. Mēraparātu panelī jādarbojas kļūmes vai bojājuma indikatoram, tam jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas vai kustības uzsākšanas. Kļūmi sistēmas darbībā nedrīkst uzrādīt kļūmes vai bojājuma indikators vai OBD, kam pieslēdzas, izmantojot transportlīdzekļa elektronisko saskarni. Transportlīdzeklim, kuram atbilstības novērtēšana veikta individuāli, riepu spiediena kontroles sistēmai jāatbilst prasībām, kādas tika piemērotas, veicot atbilstības novērtēšanu.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

5.3. Balstiekārta

5.3.1. Mehāniskais atsperojums un stabilizators

A. Prasības

A1. Nav pieļaujama transportlīdzekļa aprīkošana ar atsperojumu vai stabilizatoru, kas nav paredzēts konkrētajam transportlīdzeklim un kura uzstādīšanai mainītas tā stiprinājuma vietas vai balstiekārtas konstrukcija. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar konstrukcijā paredzēto stabilizatoru. Uz transportlīdzekļa vienas ass pretējās pusēs nav pieļaujams uzstādīt atšķirīgas konstrukcijas vai izmēra atsperojumu. Lokšņu atsperojumā lokšņu skaitam abās ass pusēs jābūt vienādam. Lokšņu atsperu skavām jābūt nostiprinātām nekustīgi. Loksnes nedrīkst pārvietoties viena attiecībā pret otru. Starp atsperes vijumiem aizliegts uzstādīt gājienu ierobežojošus elementus.

A2. Transportlīdzekļa atsperojumam vai stabilizatoram jābūt bez plaisām, lūzumiem, ievērojamiem korozijas bojājumiem vai remontmetinājumiem. Atsperojums vai stabilizators nedrīkst būt ievērojami zaudējis funkcionālās īpašības nolietojuma dēļ.

A3. Atsperojuma vai stabilizatora stiprinājumos pie rāmja, tilta sijas vai virsbūves nav pieļaujamas palielinātas brīvkustības vai stiprinājumus ietekmējoši bojājumi. Stabilizatora savienojumā ar balstiekārtas detaļu nav pieļaujamas palielinātas brīvkustības vai stiprinājumus ietekmējoši bojājumi.

A4. Aizliegts remontēt atsperojumu vai stabilizatoru, kādu no tiem metinot, lodējot, kniedējot, presējot, deformējot vai kā citādi ietekmējot šo detaļu stiprību, izņemot gadījumus, ja šādu remonta tehnoloģiju paredz izgatavotājs.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

5.3.2. Amortizatori

A. Prasības

A1. Nav pieļaujama transportlīdzekļa aprīkošana ar amortizatoru, kas nav paredzēts konkrētajam transportlīdzeklim un kura uzstādīšanai mainīta stiprinājuma vieta vai balstiekārtas konstrukcija. Uz transportlīdzekļa vienas ass pretējās pusēs nav pieļaujams uzstādīt atšķirīgas konstrukcijas un izmēru amortizatorus.

A2. Amortizatoram jābūt hermētiskam, darba kārtībā un bez bojājumiem. Amortizatoram jābūt aprīkotam ar paredzēto aizsargapvalku.

A3. Amortizatora stiprinājumos pie rāmja, tilta sijas vai virsbūves nav pieļaujamas palielinātas brīvkustības vai stiprinājumus ietekmējoši bojājumi. Ja amortizators nav piestiprināts visās tā stiprinājuma vietās, uzskata, ka amortizatora nav.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

5.3.3. Torsioni, balstiekārtas sviras, balstrāmis

A. Prasības

A1. Nav pieļaujama transportlīdzekļa aprīkošana ar torsioniem, balstiekārtas svirām vai balstrāmi, kas nav paredzēts konkrētajam transportlīdzeklim un kuru uzstādīšanai mainītas stiprinājuma vietas vai balstiekārtas konstrukcija. Nav pieļaujama motocikla aprīkošana ar vienpleca svārstsviru, kas nav paredzēta konkrētajam motociklam vai kuras uzstādīšanai mainītas stiprinājuma vietas vai balstiekārtas konstrukcija.

A2. Torsioniem, motocikla vienpleca svārstsvirai, balstiekārtas svirām vai balstrāmim jābūt bez plaisām, lūzumiem, deformācijām, ievērojamiem korozijas bojājumiem vai bojājumiem, kas ietekmē detaļas funkcionalitāti, stiprību vai riteņu ģeometriju.

A3. Torsionu, motocikla vienpleca svārstsviras vai balstiekārtas sviru stiprinājumos pie rāmja, balstrāmja vai virsbūves nav pieļaujamas palielinātas brīvkustības vai stiprinājumus ietekmējoši bojājumi. Torsionu, motocikla vienpleca svārstsviras vai balstiekārtas sviru savienojumā ar balstiekārtas detaļu nav pieļaujamas palielinātas brīvkustības vai stiprinājumus ietekmējoši bojājumi. Sailentblokos, gultņojumā vai buksēs nav pieļaujami bojājumi vai palielinātas brīvkustības. Nav atļauts aizstāt izgatavotāja paredzētus elastīgos stiprinājumus ar neelastīgiem.

A4. Aizliegts remontēt (atjaunot) torsionus, motocikla vienpleca svārstsviru, balstiekārtas sviras vai balstrāmi, kādu no tiem metinot, lodējot, kniedējot, presējot, deformējot vai kā citādi ietekmējot šo detaļu stiprību, izņemot gadījumus, ja tādu remonta tehnoloģiju paredz izgatavotājs.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

5.3.4. Balstiekārtas šarnīri

A. Prasības

A1. Balstiekārtas šarnīriem jābūt bez plaisām, lūzumiem, deformācijām vai ievērojamiem korozijas bojājumiem, kā arī bojājumiem, kas ietekmē to funkcionalitāti, stiprību vai riteņu ģeometriju. Balstiekārtas šarnīros nav pieļaujama palielināta radiālā brīvkustība. Balstiekārtas šarnīros aksiālā brīvkustība pieļaujama, ja tādu paredzējis izgatavotājs. Balstiekārtas šarnīram jābūt atbilstoši nostiprinātam un stiprinājumam jābūt nodrošinātam pret atskrūvēšanos. Putekļusargiem jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātiem.

A2. Balstiekārtas detaļu savstarpējos savienojumos nav pieļaujams izmantot šarnīrus, kas nav pasargāti no apkārtējās vides tiešas iedarbības, izņemot gadījumus, ja tādus paredzējis izgatavotājs.

A3. Uz transportlīdzekļa vienas ass pretējās pusēs jābūt uzstādītiem vienādas konstrukcijas izgatavotāja paredzētiem balstiekārtas šarnīriem.

A4. Aizliegts remontēt (atjaunot) balstiekārtas šarnīrus, tos metinot, lodējot, kniedējot, presējot, deformējot vai kā citādi ietekmējot šo detaļu stiprību, izņemot gadījumus, ja tādu remonta tehnoloģiju paredz izgatavotājs.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

5.3.5. Pneimatiskā balstiekārta

A. Prasības

A1. Nav pieļaujama transportlīdzekļa aprīkošana ar pneimatiskās balstiekārtas elementu, kas nav paredzēts konkrētajam transportlīdzeklim vai kura uzstādīšanai mainītas tā stiprinājuma vietas vai balstiekārtas konstrukcija. Uz transportlīdzekļa vienas ass pretējās pusēs nav pieļaujams uzstādīt atšķirīgas konstrukcijas vai izmēru pneimatiskās balstiekārtas gaisa spilvenus.

A2. Pneimatiskās balstiekārtas elementiem jābūt hermētiskiem, bez to darbību ietekmējošiem bojājumiem (piemēram, mehāniska bojājuma rezultātā redzamu kordu) vai pārveidojumiem.

A3. Pneimatiskās balstiekārtas gaisa spilvena stiprinājumos pie rāmja, tilta sijas vai virsbūves nav pieļaujamas palielinātas brīvkustības vai stiprinājumus ietekmējoši bojājumi.

A4. Aizliegts remontēt pneimatiskās balstiekārtas elementus, tos metinot, lodējot, kniedējot, līmējot, deformējot vai kā citādi ietekmējot šo detaļu stiprību, izņemot gadījumus, ja tādu remonta tehnoloģiju paredz izgatavotājs.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi

6. GRUPA. ŠASIJA UN TAI PIESTIPRINĀTĀS SASTĀVDAĻAS

6.1. Šasija vai rāmis un stiprinājumi

6.1.1. Vispārējais stāvoklis

A. Prasības

A1. Transportlīdzekļa rāmim un nesošajiem elementiem nedrīkst būt lūzumi, izlūzumi, plaisas, deformācijas, korozijas un citādi bojājumi, kas var ietekmēt konstrukcijas izturību, riteņu ģeometriju un satiksmes drošību. Vītņsavienojumi, kniedētie un metinātie savienojumi nedrīkst būt vaļīgi, ar plaisām vai lūzumiem. Transportlīdzekļa rāmim vai nesošajiem elementiem nedrīkst būt konstrukcijas pārveidojumi, izņemot gadījumu, kad to pieļauj transportlīdzekļa izgatavotājs.

A2. Veicot M, N, O kategorijas transportlīdzekļa rāmja vai nesošo elementu remontu (metināšanu, kniedēšanu), nav pieļaujami citu detaļu vai mezglu bojājumi vai darbības traucējumi. Veiktajiem remontdarbiem jānodrošina rāmja vai nesošā elementa pietiekama stiprība. Nav pieļaujams rāmja vai nesošo elementu remonts, uzlīmējot vai pieskrūvējot remonta materiālus, tādējādi slēpjot vai maskējot bojāto vietu, kā arī veikt remontu kniedējot, ja to neparedz transportlīdzekļa izgatavotājs.

Aizliegts veikt izmaiņas L kategorijas transportlīdzekļa rāmja un nesošo daļu konstrukcijā, kā arī remontēt vai atjaunot vieglmetāla rāmja nesošās daļas. Veiktajiem remontdarbiem jānodrošina motocikla rāmja vai nesošo elementu pietiekama stiprība.

B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi